Rīta Panorāma

Intervija ar Normundu Rutuli un Goran Gora

Rīta Panorāma

Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā

Horeogrāfa Jāņa Purviņa dejas «Sasala jūrīna» spēks un popularitāte

Horeogrāfa Jāņa Purviņa deja «Sasala jūrīna»: jaudas un spēka deja

XXVI Vispārējos latviešu dziesmu un XVI Deju svētkos, uzvedumā “Māras zeme” iekļauta arī Jāņa Purviņa veidotā deja “Sasala jūrīna”, kas tapusi stundas laikā, taču jau pirmajā konkursā ieguvusi populārākās dejas statusu.  

“Kad es pirmo reizi 2003.gada Dziesmu svētkos  dzirdēju “Sasala jūrīna” latviešu tautas dziesmas apdari, man  mūzikai līdzi cilājās kājas.  Kā mans skolotājs Harijs Sūna teica – tad tūlīt jārada deja, un pēc iespējas ātrāk,” savas emocijas atklāj horeogrāfs Jānis Purviņš. “Maestro Raimonds Pauls pasteidzās un uzreiz pēc svētkiem piedāvāja man šo mūziku, sacīdams – man liekas, te varētu sanākt laba deja.”

Kā stāsta horeogrāfs, deja tapusi aptuveni stundas laikā – vispirms viņš izdomājis pirmo bildi, un tad pakāpeniski radies Nīcas vai Bārtas kronis, kurā puiši veido maliņas, bet meitenes ir kā pērlītes ar trejdekšņiem.

Pirmoreiz deja izdejota 2004.gadā jaunrades deju konkursā, un uzreiz ieguvusi populārākās dejas statusu Latvijā.

“Mēs tur varam saskatīt saules zīmi, varam saskatīt lielākus un mazākus krustiņus, tas neapšaubāmi viss latviešu dejā ir piederīgs,” savās izjūtās dalās Purviņš.

“Man liekas, te nevajadzētu tik daudz pētīt šos ornamentus, jo tā nav gluži ornamentālā deja, tā vairāk ir tāda sajūtu un emociju, jaudas un spēka deja.”

“Sasala jūrīna” dejota arī 2006. gadā Amerikas latviešu dziesmu un deju svētkos, un Dziesmu svētkos tiks izdejota jau trešo reizi. Par galveno deju kolektīvu vadītāju uzdevumu Jānis Purviņš uzskata  no dejotājiem panākt emocionālu līdzpārdzīvojumu  tā, lai skatītājs tajā mirklī būtu aizrauts līdz ar dejotāju, nevis vērotu no malas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt