Gribu savu tautastērpu. Rotu un citu tautastērpa elementu izvēle

Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei un šīs vasaras lielajam notikumam Dziesmu un deju svētkiem aizvien biežāk tiek pieminēts tautastērpa jēdziens. Līdz svētku ieskaņai palikuši vien daži mēneši, un Gunta Nagle piedāvā ielūkoties pieredzē, realizējot savu sapni – tikt pie dzimtā Kārsavas novada tautastērpa. Noslēdzošajā stāstā topošajam tautastērpam tiek meklētas rotas un citi elementi, kā arī apzināts, ar ko vēl jārēķinās darinot savu tautastērpu.

Gribu savu tautastērpu. Rotu un citu tautastērpa elementu izvēleGunta Nagle

    Vecākajā Latvijas pilsētā Ludzā jau daudzus gadus vietējie amatnieki apvienojušies Ludzas Amatnieku biedrībā. Tās pārstāve Līga Kondrāte skaidro, ka ar gadiem un katru jaundarināto tautastērpu vietējie amatnieki uzkrājuši ievērojamas zināšanas par tērpu atšķirībām novados, novadu dažādās vietās, par krāsām, rakstiem, veidiem un tagad var izgatavot gandrīz visu, pat ziemas apģērbu.

    Uz jautājumu - ja es šobrīd pie viņiem pasūtītu tautastērpu pilnā komplektācijā ar zeķēm, brunčiem, kreklu, vesti, saktu, vainagu un kurpēm, vai to varētu te dabūt? - Līga atbild apstiprinoši, uzreiz gan norādot - tam būs nepieciešams krietns laiks un ievērojami līdzekļi:

    ”Es parosti tod īsoku – suokam ar kaut kū - ar kraklu, ar brunčim, apaunam kuojis, golvu. I tod losam kluot. Nav jau vyss vīnā reizē juoizpārk. Tū jau var izdareit pat ar divim, trejim symtim, tod jau tū, sova tārpa vierteibu tu vari audzeit pa godim iz prīšku vairuok i vairuok. Skaisti, lobi tārpi mārojami tyukstušuos. Villaine arī ir suokut ar pīci, seši symti.”

    Savukārt, lai saprastu, cik varētu izmaksāt rotas manam topošajam tautastērpam, dodos uz Rēzeknes novada Maltu, kur rotkalis Rihards Ciblis izveidojis savu rotkaļa studiju “Dzeļi”. Te pamatā tiek apgūts senos latgaļu rotkaļa darbs. Kā stāsta meistars, 12. gadsimtā latgaļi rotas veidoja no sudraba, vai bronzas, bet šodien tās pārsvarā top no misiņa: “Tys ir kaut kas leidzeigs tam metāla sastuovam, kas beja agruok. Piec izskota jis ir ļūti skaists i piec apstruodis jis atguodynoj zaltu. Ļūti pateikams apstruodē, dīz gon meiksts, labi vierpās, labi līcās.”

    Kā stāsta rotkalis - pieprasījums pēc rotām ir, un lielākoties tiek gatavotas arheoloģiskās rotas. Sevišķi daudz pasūtījumu ir tagad, deju kolektīviem gatavojoties simtgades pasākumiem:

    “Te ir Maltas deju kolektivam gatavuotys saktys. Vairuok tai kai arheoloģiskys. Tys ir rūku dorbs. Juos ir dīzgon paduorgas: 20 – 30 euro. Dīnā es teiksim uztaiseišu vīnu, nu lobuokajā gadejumā varbyut divys.”

    Rotu ziņā etnogrāfiskais tautastērps ir daudz pieticīgāks nekā arheoloģiskais tērps. Tāpat, kā skaidro kultūrvēstures pētniece, mākslas zinātņu doktore Ieva Pīgozne, rotu daudzums Latgles tautastērpam salīdzinājumā ar Kurzemi ir krietni pieticīgāks

    Pieļaujams likt krekla saktas, kuras var būt gan no bronzas, gan no sudraba. Var arī nelikt krekla saktas, var siet ar saitītēm. Krelles ir dažas. Tādas it kā varētu likt, bet tikai pie svētku tērpiem. Citu rotu tā īpaši mums arī nav.

    Noskaidrojusi, ka ar saktiņu, kas man pūrā jau ir, sava tautastērpa komplektēšanas sākumposmā man pietiks, dodos uz Daugavpili, Kultūras centru "Vārpa", kur Inta Uškāne un Olga Kuzmina izveidojušas biedrību “Raxtu sēta”, kas vien pērn organizēja pat meistarklases tautastērpu elementu izgatavošanā:

    "Mieģinuovam i organiziejam meistarklasis jūstu ausšonā, vainadzeņu izšyušonā i zeču adeišonā. - Kai lai soka, tys beja taids pyrmais pilīns, lai, nazynu cik godu laikā, mes pošys varātu īsavuiceit i aizraut, i spātu uztaiset, koč vīnu elementu. - Ja es tagad gribātu, pīmāram, īsuokt izšyut vainadzeņu, aust brunčus i adeit zečis, leidz Dzīsmu svātkim napaspātu? - Nā, nūteikti napaspātu. Ja tu tū gribi uztaiseit nu sirds un lobu, tod napaspātu. - Es ari asu pa itīm godim savuokuse sovu personeigū tautystārpu. Vīna goda laikā tys nabyutu īspiejams, bet vairuokūs godūs tys ir izadevīs. Vīnam cylvākim ir juozariekinojās ar 400 – 500 euro."

    Tātad, lai līdz šajā vasarā gaidāmajiem Dziesmu svētkiem un valsts simtgades pasākumiem paspētu izgatavot vai pasūtīt pašai savu tautastērpu, meklēt informāciju, audumu paraugus un meistarus vajadzēja jau vismaz gadu iepriekš.

    Esmu apņēmības pilna tuvākajos gados savā īpašumā iegūt savas dzimtās puses – Kārsavas tautastērpu, un tā kā man jau ir savas kurpes, zeķes un sakta, iesākumam man atliek pasūtīt brunčus, kreklu, vainagu un vesti.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Dziesmu un deju svētki
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti