Dziedot dzimu, dziedot augu

III Vispārīgie dziedāšanas svētki (1888)

Dziedot dzimu, dziedot augu

Par dziesmu svētku celtniecību

IV Dziesmu svētki Jelgavā (1895)

Goda mielasts, apdziedāšana un noslēguma balle: IV Dziesmu svētki Jelgavā

IV Vispārējie dziesmu svētki 1895. gada jūnijā notika nevis Rīgā, bet Jelgavā. Tas skaidrojams ar domstarpībām starp biedrībām un partijām, jo jau tolaik, 19. gadsimta beigās, bija sākusies latviešu sabiedrības sašķelšanās, kas arī sadrupināja līdzšinējo vienprātību, kura valdīja iepriekšējos dziesmu svētkos.

Jaunstrāvnieki, kuri saviļņoja 90.gadu sākuma kultūras dzīvi, kritizēja tautiskā romantisma pārstāvju uzskatus, un šo divu virzienu konflikti ietekmēja ne tikai IV, bet arī V Vispārējos dziesmu svētkus. Šīs cīņas atbalsis bija iedragājušas Rīgas Latviešu biedrības rīcībspēju, līdz ar to dziesmu svētku rīkošanu uzņēmās rosīgā Jelgavas Latviešu biedrība.

Biedrības vadītājs tolaik bija ievērojamais advokāts Jānis Čakste, kuru pazīstam kā Latvijas valsts pirmo prezidentu, un svētku atklāšanā viņš, protams, teica iedvesmojošu runu, kuras frāze: "Sirds – kurzemnieka gods” iegūla daudzu klausītāju apziņā un vēlāk bieži citēta kā kurzemnieku lozungs. Tagad gan Jelgava pieskaitāma Zemgalei, taču kādreizējā Kurzemes hercoga rezidence 1885. gadā centās sarīkot patiesi karalisku dziesmu mīļotāju uzņemšanu.

Svētki notika no 15. līdz 18. jūnijam, kas pēc jaunā stila iznāk 27. līdz 30. jūnijs. Pirmā diena iesākta ar svētku gājienu, kam sekoja atklāšanas akts un dziesmu karš. 16. jūnijā izskanēja garīgās mūzikas koncerts, pēc tā – dziesmu kara turpinājums.

Togad sacensībā piedalījās 22 kori, no kuriem vairs tikai 6 bija vīru kori – komisija godalgoja 13 korus, un šoreiz uzvarētāju vidū lielākoties bija rīdzinieki.

Svētku trešā diena bija atvēlēta laicīgās mūzikas koncertam, kam sekoja goda mielasts ar runām, mūziku, apdziedāšanu un galda dziesmām. Un noslēdzošajā, ceturtajā dienā tika rīkots liels instrumentāli vokālais koncerts līdz ar noslēguma balli.

Diemžēl slikto laika apstākļu dēļ no pieteiktajiem 5000 dziedātājiem ieradās tikai 128 kori nepilnu 3000 dziedātāju sastāvā, toties apvienotajā latviešu simfoniskajā orķestrī muzicēja jau 170 mūziķi – no laukiem bija sabraukuši 14 stīgu un 8 pūtēju orķestri, tādēļ sarīkojumu nosauca par dziesmu un mūzikas svētkiem.

Togad virsdiriģenti bija Jurjānu Andrejs un Vīgneru Ernests, kā arī debitants Jānis Kade, kas piedalījās arī kā komponists, tāpat kā Jānis Straume.

Kopkora repertuārā no 27 kompozīcijām 17 bija latviešu autoru darbi, kur pirmatskaņojumu vidū jāmin Jurjānu Andreja dziesma "Dievs, dod mūsu tēvu zemei" un Jāzepa Vītola dziesma "Beverīnas dziedonis".

Bija izsludināta sacensība svētku himnas sacerēšanai, un godalgu ieguva Andrejs Jurjāns ar savu kantāti "Līgojiet, līksmojiet".

Jo plaša bija svētku orķestrālā daļa, kur pirmoreiz izskanēja Andreja Jurjāna "Ačkups", Jura Jurjāna Jubilejas maršs pūtēju orķestrim un Jāzepa Vītola "Grotesks valsis". Visos trijos svētku koncertos sapulcējušies apmēram 45 tūkstoši klausītāju, un tradicionālajā goda mielastā pulcējušies 1300 viesu. Daudzajās runās tika uzsvērta latviešu vienprātība, kas tomēr ļāvusi sarīkot lieliskus svētkus, un noslēguma ballē priecājās jau 5000 viesu, deju priekiem turpinoties līdz rīta gaismai.

Starp citu, pēc 1895. gada IV Dziesmu svētkiem, kas izpelnījās ļoti labvēlīgu novērtējumu, latviešu laikrakstos sāka parādīties viedokļi, ka dziesmu svētki vairs nav vajadzīgi. Zināma sabiedrības daļa šim viedoklim piekrita, kas atkal vairoja domstarpības latviešu sabiedrībā, un kopumā laiks līdz V Dziesmu svētkiem iezīmējās ar sarežģītiem politiskiem notikumiem.

Raidījumu cikls top sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru.

Saistītie raksti
Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti