Dziesmu svētku ceļojums
Latvijas Radio 2 pēcpusdienas programmā „Ceļojums” dosimies „Dziesmu svētku ceļojumā”, lai iepazītos ar dziedošajiem, dejojošajiem un muzicējošajiem kolektīviem – Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekiem. Uzzināsim, kā e-vidē noritējusi gatavošanās lielajam notikumam, dalīsimies atkalsatikšanās priekā un kopā vēlreiz izdzīvosim citādo svētku norisi.
“Mums šis laiks ir bijis ļoti spraigs, interesants un reizē arī attālinošs, jo bijām nolikti tur, kur visi. Bet tajā pat laikā sagatavojāmies, savus uzdevumus veicām un esam priecīgi par to, ka šobrīd esam klātienē. Varam viens ar otru tikties, varam dejot kopā un priecāties par jauko rudeni. Mēs arī gatavojamies rīkot ballīti, rudens ballīti dejotājiem. Kamēr esam sveiki un veseli, esam priecīgi,” stāsta “Piebaldzēni” vadītāja Lāsma Skutāne.
Kolektīvs ir padevies patiešām liels – pašlaik tie ir kādi 130 dejotāji. Runājot par kolektīva nosaukumu, tas “Piebaldzēni” vadītājai Lāsmai Skutānei licies ļoti labskanīgs, plūstošs, kā arī ļoti atbilstošs. Bieži vien vairākiem deju kolektīviem ir vienādi nosaukumi, tādēļ ir grūtāk tos atšķirt, savukārt, dzirdot nosaukumu “Piebaldzēni”, visiem ir skaidrs, no kurienes ir dejotāji.
Dārta ir “Piebaldzēnu” dejotāja, kas savos pirmajos dziesmu un deju svētkos nonāca jau divu gadu vecumā. Šī gada svētkus Dārtai par spīti dažādām grūtībām tomēr izdodas baudīt: “Bija ļoti interesanti, mums ļoti bieži notika mēģinājumi, bet bija ļoti jautri.
Dejošana padarīja mūsu attālināto laiku interesantāku, nebija tikai jāmācās, varēja izkustēties.
Protams, pietrūka mēģinājumi klātienē. Bet mums ļoti palīdzēja arī vecāki, piemēram, turēja telefonu, lai var nofilmēt. Bija nedaudz neierasti, bet bija arī ļoti patīkami.”
#dziedundejo2021 norises var noteikti dēvēt par ģimeniskām, jo tajās jāiesaistās vecākim, jābūt klātesošiem gan ar to, ka ir jāfilmē, gan ar to, ka ir jāizprot viss šis process, un galu galā – svētki paliek svētki. Arī “Piebaldzēnu” vadītāja Lāsma Skutāne piedzīvoja īpašas emocijas: “Mums bija tāds Jāņu motīvs, tas bija agrs pavasaris. Un tad nu es skatos kā nu kurš ir pieslēdzies tajā ekrāniņā. Un mūs Alvja vecāki ļoti pārsteidza – Alvis dejoja starp divām sakrustotām meijām. Tas Jāņu motīvs skan, un mums ar otru skolotāju tik ļoti silti ap sirdi palika. Mēs gandrīz apraudājāmies. Vecāki bija ļoti atbalstoši. Ja nebūtu tādi vecāki, tad nu nezinu, kā mums te klātos.”
Toties “Piebaldzēnu” dejotāja Aleksa noteikti ir sava novada patriote, jo aizrautīgi stāsta par skaisto Jaunpiebalgu:
“Ļoti lepojamies ar mūsu Jaunpiebalgas mūzikas un mākslas skolu, ar mūsu mīļajām un cik nu stingrajām skolotājām.
Viņas ir tādas, kādām viņām ir jābūt. Vēl mēs lepojamies ar Gauju, kas tek cauri Jaunpiebalgai, un ir garākā Latvijas upe. Lepojamies ar mūsu tīro dabu. Mums ir arī ļoti slaveni mākslinieki un komponisti, kā Emīls Dārziņš, gleznotāji Kārlis Miesnieks un Jēkabs Strazdiņš.”
Dziesmu svētku ceļojums
KONTEKSTS:
Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises #dziedundejo2021 notiek no 12. jūlija līdz oktobra beigām. Plānots, ka svētku kopējo programmu veido 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Norises plānotas pašvaldībās, pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, ārtelpās. Jebkurā svētku norisē dalībnieku skaits ir no 1 līdz tajā brīdī valstī atļautajam skaitam, nenotiek plaša pulcēšanās, nav plānoti centralizēti mēģinājumi un garš mēģinājumu process. Norises tiks iemūžinātas videoierakstos. Visi videomateriāli tiks nodoti Rakstniecības un mūzikas muzejam topošās Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas vajadzībām kā spilgta 21. gadsimta liecība.
