Sarīkojuma pirmajā daļā Mūrmuižā katra kopa bija sagatavojusi septiņu minūšu programmu par tēmu „Mantojums”. Nākamā sarīkojuma sadaļa bija Tālās Gaujmalas novada folkloras konkursu pusfināli, kuros piedalījās pieci individuāli dalībnieki no folkloras kopām. Sarīkojuma trešajā daļā – rotaļu programmā „Rotaļu raksti” – divdesmit vienu rotaļu bija apguvušas visas Tālās Gaujmalas novada folkloras kopas.
Dalībniekus vērtēja tautas tērpu speciāliste, vēsturniece Anete Karlsone, tradicionālās mūzikas speciāliste, folkloras kopas „Kokle” vadītāja un folkloras programmas „Riti raiti” muzikālā vadītāja Dina Liepa un folkloras programmu koordinatore Māra Mellēna.
Nākamie bērnu un jauniešu folkloras kopu sarīkojumi norisināsies 27. februārī Rīgā, 28. februārī Madonā, 6. martā Rīgā, 12. martā Liepājā, 13. martā Iecavā, 26. martā Kuldīgā, 27. martā Upītē, 4. aprīlī Katlakalnā, 10. aprīlī Nautrēnos, 15. aprīlī Dignājā, 16. aprīlī Zirņos, 23. aprīlī Līvānos.
Visu šo skašu laikā dalībnieki sacentīsies par tiesībām piedalīties bērnu un jauniešu folkloras konkursu "Dziesmu dziedu, kāda bija", „Vedam danci" un "Klaberjakte" finālos Rīgā 26. aprīlī.
Jau vēstīts, ka XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies Rīgā no 6. līdz 12. jūlijam, kuras plašo programmu - ap 50 pasākumu - veidos koru un deju kolektīvu, pūtēju un simfonisko orķestru, vokālo un instrumentālo ansambļu, mūsdienu deju kolektīvu sniegums, kā arī priecēs radošās darbnīcas, teātru izrādes u.c. aktivitātes.
Svētku sagatavošanas procesā iesaistīti ap 100 000 skolēnu, bet jūlijā uz Rīgu dosies aptuveni 37 000 dalībnieku no visas Latvijas, kā arī diasporu kolektīvi. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas notiek reizi piecos gados.
XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus rīko Valsts izglītības satura centrs.
