Ģimenes studija

Izklaides parki ģimenēm ar bērniem Latvijā, tuvākas kaimiņvalstīs un Eiropā

Ģimenes studija

Paaudžu sadarbība un starpkultūru sadarbība mūsdienu sabiedrībā

Fokloras kopa "Rēvele" un koris "Ziemeļu balsis" no Igaunijas pošas uz Dziesmu svētkiem

Folkloras kopas «Rēvele» vadītāja Laura Šmideberga: Folklora dziesmu svētkiem piešķir īpašas krāsas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Laura Šmideberga ir folkloras kopas "Rēvele" dibinātāja un vadītāja, kā arī šobrīd dzied Igaunijas latviešu korī „Ziemeļu balsis". Tomēr viņa uzskata, ka tā pa īstam var izdziedāties dziedot tautas dziesmas.

"Korim eju palīgā, gatavojoties uz dziesmu svētkiem, sapratu, ka folklorai ir savas iespējas, bet to sajūtu, būt kopā uz noslēguma koncertā uz lielās skatuves, es gribu izbaudīt un izjust,” Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija” atklāj Laura Šmideberga. "Nevienos svētkos neesmu piedalījusies kā kora dalībnieks, tikai kā folkloras kopas dalībniece. Tāpēc pieteicos palīgā korim.”

Šmideberga vērtē, ka simtgades gads ir ļoti aktīvs, un arī izsaka cerību, ka viss turpināsies arī tad, kad gads būs noslēdzies.

Igaunijas latviešu koris "Ziemeļu balsis” šobrīd aizvada pēdējos mēģinājumus vēl pirms Dziesmu un deju svētkiem, šajā korī dzied arī "Rēveles” dalībniece Agita. Bet folkloras kopai "Rēvele” šis ir ļoti aktīvs laiks – vēl pirms dalības Dziesmu un deju svētkos jāpaspēj gan Jāņi ielīgot, gan piedalīties folkloras festivālā "Baltica”, kas šogad notiks no 16. līdz 21. jūnijam Latvijā.

"Mans ceļš uz folkloru sākās pirms 20. gadiem, kad pievienojos folkloras kopai "Skandinieki”.

"Interese par folkloru man bija jau kopš bērnības. Beidzot radās iespēja, tas ieviesa jaunas krāsas manā dzīvē,” par pievēršanos folklorai stāsta Šmideberga.

Folkloras kopa "Rēvele” ir izveidojusies 2011. gadā.

"Pirms 2011.gada gaisā virmoja doma, ka vajadzētu kaut kā padziedāt latviešiem, man ļoti pietrūka "Skandinieku”, bet neuzdrošinājos ar folkloru uzbāzties daudziem. Bet pēc viena 18. novembra pasākuma mēs, tāds bariņš latviešu, izdziedājuši visas zināmās ziņģes un dziesmas, vienojāmies, ka vajag sanākt kopā un kaut ko domāt. Domājām, ka dziedāsim visu ko, bet beigās izveidojāmies tieši par folkloras kopu,” atklāj Šmideberga.

Viņa ir lepna, ka "Rēvele” ir vienīgā ārzemju latviešu folkloras kopa, kas piedalās Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotajās skatēs.

"Esam ieguvuši augstāko pakāpi,” gandarīta Šmideberga.

"Rēvele” ir neliela kopa, kurā kopā muzicē Lauras ģimene, dziedātājas Marta un Agita, bet uz svētkiem pievienosies vēl kādreizējās grupas dalībnieces Zane, kas aizprecējusies uz Norvēģiju, un Ieva, kas pēc mācībām Tallinā jau ir atgriezusies Latvijā. Šmideberga lepojos, ka šajā mazajā kolektīvā katrs dziedātājs ir solists.

"Uz vienu "Baltica” festivālu Rīgā gribējās aizvest kādu igauņu dziesmu, izvēlējāmies Setu novada dziesmu, un Janars [Lauras dzīvesbiedrs] tieši no šī novada nāk. Palūdzām viņu pakonsultēt par izrunu. Sāka dziedāt līdzi, ievilinājām, pievienojās "Rēvelei”, tagad uz koncertiem brauc līdzi arī meitas. Uzstājamies arī kā ģimenes ansamblis,” par ģimenes iesaistīšanos muzicēšanā stāsta Šmideberga.

"Rēveles” mēģinājumi notiek Lauras Šmidebergas darbnīcā Tallinā.

"Mēģinām, kāds tūrists ieklīst, pabrīnās, nobīstās, jāskaidro, ko īsti darām. Tas īpašu kolorītu piešķir. Prieks, ka kaimiņi nedusmojas, ka šāda latviska atmosfēra tiek pievienota igauņu meistaru pagalmam,” atzīst Šmideberga.

Pārējās grupas dziedātājas uzteic Lauras organizatora spējas, jo ap viņu Igaunijā virpuļo latviešu kultūras dzīve. Savukārt kopas vadītāja ir gandarīta, dziedātāju spējas augušas.

Marta Tallinā ieradās, lai studētu, un viņai radusies vēlēšanās te satikt arī latviešus. Iepazinusies ar Lauru, vārds pa vārdam, un Marta pievienojusies kopai “Rēvele”.

“Tas prasa uzdrošināšanos un pārkāpt sev pāri – būt uz skatuves un droši dziedāt, būt saucējam,” atzīst Marta, bet tagad ir gandarīta, ka folklora ir palīdzējusi viņai kļūt daudz brīvākai, un arī viņas dēls tagad labprāt dzied un brīvi jūtas uz skatuves.

Dziedātāja Agita atklāj, ka tad, kad sapratusi, ka savu dzīvi saistīs ar Igauniju, sākusi arī meklēt, kur padziedāt.

“Likās, folklorā ir tas spēks iekšā, man vienmēr patikusi folklora, kaut nekad nebiju to dziedājusi, tikai koros un ansambļos iepriekš. Likās, tūlīt dziedāšu, nekas nesanāk, man bija akadēmiskā balss,” atminas Agita.

Laura Šmideberga atklāj, ka dziedāšanas prasmes “Rēvelei” kā vokālā pedagoģe palīdz uzlabot Zane Šmite.

“Tas nav tā, kā mācīties dziedāt, bet atrast savu balsi, tautas balss ir tāda, kas mums katram kādā mērā ir dota, bet muzikālā izglītība mēdz sarežģīt to procesu, kā dziedam,” norāda Šmideberga. “Arī tradicionālo dziedāšanu iemācīties nav viegli, jo esam citu kultūru ietekmē visapkārt. Jāiedarbina pareizie rezonatori, lai balss nāktu ārā bez piepūles.

Tajā brīdī, kad cilvēki dzied tradicionālajā dziedāšanas manierē, slēpjas īpaša enerģija. Tajā ir kaut kas ļoti īsts un patiess Nav svarīgi, kādā valodā cilvēks muzicē.”

“Tas piešķir tikai brīnišķīgas un unikālas krāsas svētkiem,” par folkloras klātbūtni svētkos bilst Šmideberga.

“Rēveles” vadītāja ir gandarīta, ka Latvijā cilvēki arvien vairāk atdod folklorai goda vietu, jo ilgi tā ir bijusi pabērna lomā. Tāpat viņa priecājas, ka arvien vairāk arī dziesmu svētkos tiek iesaistīti tradicionālās mūzikas izpildītāji.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti