Interesanti, ka uzvarētāju godā lielākoties bijuši rīdzinieki, taču pirmajā dziesmu karā neviens Rīgas koris nepiedalījās. Un nevis tāpēc, ka uzskatītu, ka ir galvastiesu pārāki par lauku koriem, bet gan tāpēc, ka latviešu kori Rīgā 19. gadsimta nogalē bija tikai tādi iesācēji un no sacensības izvairījās paši.
I Vispārīgajos dziedāšanas svētkos dziesmu karā laurus plūca Mazsalacas koris, un ar laiku sacensties sāka visu kategoriju – jauktie, sieviešu, vīru un nu jau arī senioru kori. Šie dziesmu kari jeb konkursi svētku dalībniekiem jau sen ir ierasti, tie savulaik bija nepieciešami ne tikai tāpēc, lai noteiktu labākos dziedātājus un diriģentus, bet arī lai neļautu atpalicējiem ar šķību dziedāšanu sabojāt kopējo dziesmas iespaidu, kas jo sevišķi svarīgi bija Vispārējo dziesmu svētku pirmsākumos.
Par vēl vienu kvalitātes kontroles formu kļuva 1930.gadā dibinātā Latviešu dziesmu svētku biedrība, kas toreiz izbrāķēja 58 no pieteiktajiem koriem, toties auga priekšnesuma meistarība. Turpmāk atlases sistēmā tika izmantotas rajona un zonālās koru skates, taču ne mazāk rūpju par kora sniegumu sagādājis svētku repertuārs. Par to šķēpi lauzti tagad un senāk, un, lai mudinātu komponistus ķerties pie kopkorim derīgu dziesmu radīšanas, tika rīkoti jaunrades konkursi.
Atgriežoties pie dziesmu svētku uzbūves, kas radīta 1873.gadā, jāatgādina, ka ļoti nozīmīga pasākuma daļa bija garīgās mūzikas koncerts, jo 19.gadsimtā dziesmas tika šķirotas laicīgās un garīgās. Skaidrs, ka padomju gados garīgās mūzikas koncerts nenotika, toties pēc 1990.gada šī tradīcija ir atjaunota. Arī šogad notiks garīgās mūzikas koncerts Doma baznīcā, savukārt I dziedāšanas svētkos tika rīkots īpašs atklāšanas koncerts, no kura drīz vien atteicās, aprobežojoties ar svinīgo brīdi pirmā koncerta ievadā.
Sākot ar III dziesmu svētkiem, galveno sarīkojumu skaitu papildināja arī vokāli instrumentālās mūzikas koncerts. Arī šī tradīcija pēc pārrāvuma padomju laikos atjaunota vien pēc 1990.gada, dažkārt svētkos atskaņotas arī kantātes, taču ar laiku izveidojās tradīcija, ka notiek 2 galvenie kopkora koncerti ar atšķirīgām programmām.
Sākot ar XII dziesmu svētkiem, koru priekšnesumus jau papildināja dejotāji, liekot pamatus dziesmu un deju svētku tradīcijai, nākamajos XIII svētkos dalībniekiem pievienojās apvienotais pūtēju orķestris.
Līdz Skolu jaunatnes dziesmu svētku izveidei šad tad dziesmu svētkos uzstājies arī apvienotais bērnu koris, un jau labu laiku dziesmu svētku koncerti nav iedomājami arī bez kokļu ansambļu līdzdalības.
Protams, svētku dalībnieki ne tikai dziedāja un dejoja, bet arī atpūtās, kam par godu tika rīkoti goda mielasti un balles. Pirmajos dziedāšanas svētkos Rīgas latviešu biedrībā pulcējušies apmēram 600 dalībnieku, un vairums no viņiem par galda karti maksāja paši. III dziesmu svētkos pie mielasta galda notikusi leģendāra Vīgneru Ernesta rīkota apdziedāšanās, un īpašs valdzinājums piemita svētku noslēguma ballēm, kuru laikā sevišķi lauciniekus sajūsmināja telpu elektriskais apgaismojums, kas viņiem nebūt nebija pierasts un ikdienišķs. II dziesmu svētkos dejā griezušies pat 800 pāru no dziesmu svētku dalībnieku vidus.
