Jau dodoties uz pasākumiem, ir jānorunā, kā rīkoties, ja kāds no cilvēkiem – īpaši bērns – pazūd. Vecākiem vai citiem pieaugušajiem ir jāpaskaidro bērniem, ka tie pēc palīdzības var vērsties pie policistiem, apsargiem vai rīkotāju pārstāvjiem, kas parasti ir īpašā apģērbā.
Tāpat ar bērnu var vienoties, kur tikties, ja viņš pazūd. Tas var būt kāds objekts, kas bērnam paliek labi atmiņā. Piemēram, kāds kiosks. Visbeidzot, bērna apģērba kabatā var ielikt lapiņu ar telefona numuru, lai vecākus var sazvanīt.
Par drošību gan ir jārūpējas, arī jau izejot no mājas, – jāaizver logi, jāieslēdz signalizācija, ja tāda pastāv.
Vērzemnieks atgādināja, ka Dziesmu un deju svētkos nevajag ierasties ar lietussargiem, jo tos nedrīkst ienest pasākumā. Tāpat arī lielas somas nedrīkst ienest. Visbeidzot, pasākumos nevajag ierasties ar “lielu žūksni” skaidrā naudā. Tāpat arī foto un video statīvus nedrīkstēs ienest pasākumos, jo tāpat kā lietussargus tos var izmantot kā ieročus vai arī tajos var ienest ieročus.
Vērzemnieks atzina, ka kopumā drošībai ar katru gadu tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Tiesa, reizēm pasākumu rīkotāji noalgo apsardzes kompānijas, kam nav sertifikāta. Tiesa, šādu gadījumu skaits rūk.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks ģenerālis Intars Zitāns LTV "Rīta Panorāmā" atgādināja, ka gan svētku dalībniekiem, gan apmeklētājiem svarīgi būt uzmanīgiem arī sadzīvē - neaizmirst izslēgt gludekļus, smēķēt tikai atļautajās vietās un nodzēst izsmēķus pirms izmešanas, tāpat svētku laikā labi apskatīt teritoriju, kur uzturas, un sarunāt, kur tikties, ja kādam gadās noklīst.
