Mežaparka estrāde katra kora dalībnieki atbilstoši savai balsij tiek sadalīti pa 11 dažāda izmēra sektoriem. Koristu izvietojums tiek veidots pēc noteiktas loģikas, koristus dalot ne tikai pēc balsu grupām, bet arī pēc koru veidiem – jauktie, sieviešu, vīru kori, jo katram noslēguma koncertā paredzēts arī savs repertuāra bloks.
Tāpat vietu, kur atradīsies dziedātājs, nosaka tas, kāds ir kora skates rezultāts.
Tas gan nenozīmē, ka vienā vietā stāv labākie, citur sliktākie. Bet vidū un tuvāk diriģentam tik un tā atrodas tie kori, kuri skatēs ieguvuši visvairāk punktu.
38 vidū stāvošajiem koriem ir arī dziesma, ko izpilda tikai viņi. Šie kori ir koru konkursa pusfinālisti, un tikai tie izpildīs Pētera Barisona dziesmu “Pa zvaigžņu ceļu”. Tādēļ šie kori, lai būtu koncentrēti, stāvēs vidū.
Jau kopš 1998. gada un arī šogad Mežaparka estrādē koristus izkārto diriģents Jānis Baltiņš. Bet, lai pārvietošanās estrādē būtu koordinēta un katrs no 16 tūkstošiem dziedātāju zinātu, kur jāiet un jāstāv, Baltiņam palīdz arī 50 koordinatori. Viņi koristus saliek secībā un kolonnās, lai koristi sinhroni uzietu un vēlāk arī nonāktu no Mežaparka lielās skatuves.
Cik gadu ir jaunākajam un vecākajam Dziesmu un deju svētku dalībniekam?
Pirmajos Dziesmusvētkos, kas notika Rīgā 1873. gadā, 79 procenti dalībnieku bija vīrieši. Sieviešu balsu trūkuma dēļ vairākos jauktajos koros altu, kas korī ir zemākā sieviešu balss, dziedāja arī vīrieši.
Pēc 53 gadiem vīrieši jau bija mazākumā - apmēram 41%. Un arī tagad Dziesmu svētku korī vīriešu ir mazāk par sievietēm. Un vīriešu trūkuma dēļ kori meklē izpalīgus no citiem koriem, kas koru skatēs aizlāpīs caurumus tieši tenoru balsu grupā.
Visbiežāk kora dziedātājus sauc par Jāņiem – svētkos piedalās 2,5% no visiem Latvijas Jāņiem jeb 1363 Jāņi. Tas joprojām ir arī populārākais vīrieša vārds Latvijā kopumā. Bet visvairāk vārdamāsu Dziesmu svētku dalībnieču vidū ir Ievām – viņu ir 538.
Tāpat arī vecuma diapazons dalībnieku starpā ir liels – organizatori norāda, ka jaunākais būs trīsgadīgs folkloras kopas dalībnieks, bet vecākais – 91 gadu vecs pūtēju orķestra mūziķis.
Kā dejotāji lieluzvedumā saprot, kas tiem jādara?
Vienu gadu – tik ilgi veidoja laukuma zīmējumus deju lieluzvedumam “Māras zeme”. To darīja dejas horeogrāfs - virsvadītājs - sadarbībā ar režisoru, libreta autoru, mākslinieciskajiem vadītājiem, scenogrāfu, zīmju un rakstu konsultantu.
Katrai no uzveduma 28 dejām ir savs virsvadītājs, virsvadītāja asistents, 16 laukuma asistenti, kuri koordinē dejotājus, uznākot un pametot laukumu. Asistenti skatās, vai kolektīvi ir sastājušies pareizajā secībā.
Deju laukums Daugavas stadionā ir sadalīts 162 astoņus reiz astoņus metrus lielos laukumos. Katrā laukumā dejo astoņi pāri. Laukumi ir marķēti ar cipariem un krāsām katram kolektīvam. Tā dalībnieki var atrast savas vietas un veidot lielos zīmējumus.
Interesanti, ka to, kā tieši būs jādejo, to apgūst divās ar pusi dienās – tikai tad, kad visi satiekas mēģinājumos Rīgā. Katras dejas mēģinājumam atvēlētas aptuveni divas stundas.
Cik kilometrus dejotāji nodejos lieluzveduma laikā, nav zināms. Tomēr aprēķināts, ka dejotājs divu stundu ikdienas mēģinājumā pieveic 5 līdz 8 kilometrus atkarībā no vecuma un kvalitātes grupas.
Cik daudz kolektīvu palikuši mājās?
Dziesmu un deju svētkos piedalās gandrīz 1800 dažādu kolektīvu. Visvairāk ir dejotāju un dziedātāju. Neskaitot tos, svētkos piedalās arī 66 koklētāju ansambļi, tikpat pūtēju orķestru, arī tautas lietišķās mākslas studijas un folkloras kopas, vokālie ansambļi, amatierteātri un 80 mazākumtautību kolektīvi.
Dziedātāji un dejotāji sabrauc ne tikai no Latvijas. Kopā Dziesmu un deju svētkos būs pārstāvētas 22 valstis. 16 no Eiropas, kā arī Krievija, Ukraina, ASV, Kanāda, Brazīlija un Austrālija. Tieši austrāliešiem uz Latviju būs jāmēro vistālākais ceļš – aptuveni 15 tūkstoši kilometru.
Netikt uz Dziesmu svētkiem nemaz nav tik viegli - šogad pēc koru skatēm aiz strīpas nepalika neviens. Citādi gan ir ar dejotājiem, tomēr mājās palicēju arī maz - skatēs piedalījās, bet uz svētkiem netika 11 deju kolektīvi. No tiem četri ir tādi, kuri netika vecuma ierobežojuma dēļ. Nolikumā teikts, ka Dziesmu un deju svētkos drīkst piedalīties tie koristi vai dejotāji, kuriem ir 16 gadu. Četri kolektīvi tik un tā piedalījās skatēs un cerēja, ka tomēr tiks uz svētkiem.
Par ko visbiežāk dzied svētku noslēguma koncertā?
Dziesmu svētku noslēguma koncertā “Zvaigžņu ceļā” aptuveni četrās stundās izskanēs 44 dziesmas.
Pēc iepriekšējiem svētkiem mākslinieki Anna Salmane un Krišs Salmanis kopā ar komponistu Kristapu Pētersonu veidoja izstādi “Dziesma”. Tur apkopoja visas pēc neatkarības atgūšanas Dziesmu svētku noslēguma koncertos iekļautās dziesmas un saskaitīja, kuri vārdi izskan visvairāk.
Visbiežāk mēs esam dziedājuši par Dievu un kaut ko, kas nāk. Gan vārds "Dievs", gan "nākt" Dziesmu svētku repertuārā bijis vairāk nekā 160 reižu.
Dziedājām arī par sauli un tautu. Tāpat arī par kaut ko jaunu un par zemi. Bieži dziesmu tekstos bijuši arī vārdi "meita", "puiši" un "dēli". Kas interesanti, ka meita parasti ir viena, bet, ja tiek tiek runāts par vīrieti, runā par daudziem – par puišiem vai dēliem.
Latvieši savās dziesmās, protams, apdzied arī dziedāšanu – vārds ''dziedāt'' no neatkarības atgūšanas līdz 2013. gada svētkiem bijis starp 10 populārākajiem vārdiem Dziesmu svētku repertuārā.
