Kultūršoks

Kultūršoks: "Kāpēc atkal sadārdzinās un kavējas JRT pārbūve?"

Kultūršoks

Kultūršoks: "Vai sera Adžeja projektu gaida Sīļa koncertzāles liktenis?"

Kultūršoks: "Kā pandēmija ietekmējusi gatavošanos Dziesmu un Deju svētkiem?"

Dziesmu svētku rīkotāji alternatīvus formātus neplāno; ja kovids atgriezīsies ar jaunu sparu, svētkus pārcels

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pandēmijas laiku ar bezgalīgajiem ierobežojumiem un "Zoom" mēģinājumiem nav pārdzīvojis aptuveni katrs desmitais pašdarbnieku kolektīvs, tomēr palicēji strādā intensīvā režīmā, lai sagatavotu pienācīgā līmenī nākamā gadā plānoto Dziesmu un deju svētku programmu. Ja kovids atgriezīsies ar jaunu sparu, svētki tiks pārcelti. Latvijas Nacionālajam kultūras centram nav plāna B, lai vēl vienus svētkus pārvērstu "norisēs", kā tas bija ar Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pērn. 

ĪSUMĀ:

Attālinātie mēģinājumi pašdarbniekiem bijis smags laiks

Pēc garas darbadienas Rīgas vidējās paaudzes tautu deju kolektīva "Līgo" dejotāji iesildās, lai ķertos pie nākamā gada svētku repertuāra dejām. Nu jau vairāk nekā divus mēnešus viņi to dara klātienē. Dejotāju vidū ir arī Ieva Vērzemniece, kura dejo 40 gadus. Viņa neslēpj, ka "Zoom" mēģinājumus nebija viegli izturēt: "Mūs turēja kopā kolektīva gars, mūsu vadītājs un cerība, ka pavasarī jau mēs varēsim tikties." Jānis Rūtens, kurš dejo 35 gadus, stāsta, ka atgriešanās deju zālē likusi aizdomāties, kāpēc viņš vispār dejo: "Tas ir tāds baigi labs restarts.  Man liekas, ka mēs padziļināti sapratām, kāpēc mēs vispār to darām, kas ir tas, kas mums visā tajā patīk."

Ierasti gadu pirms Dziesmu un deju svētkiem notiek repertuāra skates, kurās deju kolektīvi saņem vērtējumu 50 punktu skalā. Ņemot vērā iepriekšējo 2 gadu Covid-19 pandēmijas ierobežojumus, kad dejot kopā nedrīkstēja, pieņemts lēmums šogad rīkot metodiskos seminārus un kolektīvus novērtēt tikai ar atzīmi –  repertuārs apgūts, daļēji apgūts vai neapgūts. Tautas deju kolektīva "Līgo" vadītājs un Deju svētku virsvadītājs Jānis Purviņš saka – aina nav tik bēdīga, apzinoties, ka dejošana "Zoomā" bija "neiespējamā misija":

"Pēc būtības deju svētku tradīcija ir kopā dejošana, kopā būšana, un šis mums viss ir izpalicis. Tas, ka dažāda vecuma, jaunieši, vidējie, seniori ir šo laiku pavadījuši mājās, ir redzams. 

Protams, jo tā fiziskā izturība ļoti aktīvā dejā līdz galam nepietiek, kā, piemēram, C grupas dejā "Cūkas driķos", bet vienalga to, ko redzējām, bija tādi gatavi mākslas darbi, it kā pandēmija nemaz nebūtu bijusi. " 

2018. gada Dziesmu svētku Noslēguma koncerts
2018. gada Dziesmu svētku Noslēguma koncerts

Desmitā daļa kolektīvu beidz pastāvēt

Tomēr ne visi kolektīvi spējuši izdejot cauri pandēmijas laikam. Latvijas Nacionālajā kultūras centrā lēš, ka šobrīd

pašdarbības kolektīvu dalībnieku skaits varētu būt samazinājies par aptuveni 10%.

Ja 2019. gadā valsts mērķdotāciju saņēma 1743 kolektīvi, tad 2022. gadā – 1636. Pandēmijas un citu apstākļu uzliktos pārbaudījumus neizturēja Jelgavas tautas deju ansamblis "Jaunība". Kolektīva vadītāja Zane Muzikante stāsta, kā pārņēmusi TDA "Jaunība"  vadīšanu īsi pirms pandēmijas sākuma, taču tā arī viņai nav bijusi iespēja sevi un savas idejas dejotājiem pierādīt, jo uz katru "Zoom" mēģinājumu dalībnieki palikuši arvien mazāk: "Šis kovida laiks tomēr lika cilvēkiem izvērtēt visādas citādas iespējas, ko tu vari darīt mājās vai ar savu ģimeni kopā pavadīt laiku, tad tomēr tā daļa atbirst." Zane Muzikante atceras, ka dejotāju pakāpeniskā aiziešana bijusi emocionāli smaga: 

"Bija viens brīdis, kad es pirms tās "Zoom" nodarbības izbīdījusi savu istabu, sēžu uz grīdas un reāli raudu, jo tev pašam vairs nav spēka to darīt, jo zini, ka atkal tev pieslēgsies 7 cilvēki.

Tu skaidri zini, ka tu nevari to nedarīt, jo, ja tu beigsi kā vadītājs, ja tu to beigsi darīt, tad viss – vairāk nekā nebūs. Te bija tam jātiek pāri, un tas bija šausmīgi grūti." 

Lai gan mazākā skaitā, kori savu līmeni pandēmijā nav zaudējuši

Samazinājies arī koristu skaits. Bet Edgars Vītols, kurš Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku virsdiriģenta godā nākamgad būs pirmo reizi, norāda, ka nav pamata satraukumam, ka vēlme kopā dziedāt ir pazudusi: "Situācijas ir dažādas.

Lauku reģionos gan kovida pandēmijas, gan citu apstākļu dēļ dziedātāju sastāvs ir varbūt nedaudz mazinājies, tai pat laikā Rīgas pilsētā tas kritums ir pavisam niecīgs.

Un labā ziņa ir tā, ka mani ir uzrunājuši bijušie dziedātāji, kuri šobrīd uz svētkiem grib gatavoties, un mēs pat dibinām jaunu vienību, tā kā ir uz otru pusi tendence." 

Koru repertuāra vērtēšanas skates šopavasar izpalikušas. Tā vietā visā Latvijā maijā un jūnijā izskan Dziesmu svētku ieskaņas koncerti.

Jauktie kori sadziedājās Talsos, iepriekšējā nedēļas nogalē Tukumā notika sievu un vīru koru salidojums. Šajā nedēļas nogalē kori ieskandēja Cēsis, iepriecinot arī dziesmu svētku virsdiriģentu Mārtiņu Klišānu par uzturēto līmeni:

"Talsos kori skanēja fantastiski, par jauktiem koriem runājot, un arī par vīriem un sievām es esmu nevis pārsteigts, bet gandarīts, ka šie koncerti izskanēja.

Es varbūt drīzāk varētu spriest pēc tā, kā man iet Valmieras, Smiltenes un Valkas rajonā, kur es esmu virsdiriģents. Man ir arī Rīgā padsmit koru grupa, kura sanāk uz kopmēģinājumiem reizi mēnesī, un man jāsaka, ka kopmēģinājumos tas kopējais darbs rit ļoti, ļoti labi. Es nejūtu nekādus tādus kvalitātes kritumus, jo, ja tu tomēr gadiem esi to lietu piekopis, 2 gadi nevar neko nodarīt. Drusku varbūt kaut kas iesērē, jāsaeļļo un jāpatrenējas, bet it īpaši

Rīgas koru grupā ir tāda sajūta vispār, ka tur cilvēkiem liec priekšā ko gribi, viņi visu nodziedās." 

Par koru sniegumu priecājas arī Edgars Vītols: "Es galīgi nevaru sūdzēties, jo šīs programmas skan pat diezgan labā kvalitātē.  Mēs nevaram runāt par izcilību, jo to parādīs skates un koru kari, kas būs nākamajā pavasarī. Jāatzīst, ka šobrīd mēs nedaudz intensīvāk strādājam, kā tas ir bijis iepriekš, uz citiem svētkiem gatavojoties.  Šobrīd tas darba process ir intensīvāks, gan kopmēģinājumi, gan individuāli mēģinājumi, gan ieskaņas koncerti, bet mums ir vēl vesels gads." Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte stāsta, ka viņai, piedaloties kopdziedāšanas un kopdejošanas pasākumos, radusies sajūta, ka tāda pārrāvuma nemaz nav bijis: " Tas emocionāli aizkustina. Arī paši dalībnieki, esot dažādās Latvijas vietās, ja saule vēl spīd un lietus nav tā nosvētījis, ka tērpi ir slapji, jutās nedaudz eiforiski." 

Kovids vēl var sabojāt svētkus 

Pandēmijas gals vēl nav pasludināts, tāpēc pastāv iespēja, ka kovids var sabojāt arī Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkus. Arī epidemiologi uzsver, ka paredzēt, kas ar kovidu notiks nākamgad, neviens eksperts nevar. 

Svētku rīkotājiem – Nacionālajam kultūras centram – ir tikai variants A.

Signe Pujāte noliedz, ka arī šie svētki varētu pārvērsties par "norisēm", kā tas notika pērn ar Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem:

"Ja pēkšņi, kā epidemiologi saka – attīstās kāds kovida celms, ar kuru mēs neesam pazīstami un nesaprotam, kas tas ir, un tas tiešām noliek mūs uz stop, tad tas variants, ko mūsu kopiena vai mūsu kopienas līderi ir izteikuši, un mēs esam zināmā mērā vienisprātis tajā – ka tad mēs svētkus pārceltu. Ja pēkšņi rastos tāda situācija, ka mēs netiekam uz priekšu, tad mēs nerīkotu dažādus starpsvētkus vai starpsituācijas, mēs vienkārši svētkus pārceltu." Deju svētku virsvadītājs Jānis Purviņš tradicionālos svētkos redz to lielāko vērtību: "Deja manā izpratnē ir dzīvā enerģija, dzīvā sajūta, vispirms pārī dejot, acīs skatoties, pēc tam jau ir kopā visi citi, lai šo te rakstu dabūtu, lielo, skaisto, kas ir mūsu vērtība. Ja mēs rudens periodā vai ziemas periodā jūtam, ka var rasties kādas problēmas, domāju, ka varianti būs, kamēr vien alfabēta burti ļauj, sākot no A līdz Ž, bet katrā ziņā mana visdziļākā pārliecība ir tā, ka deja ir dzīva enerģija un tam ir jābūt klātienē." 

Inflācijas dēļ svētki kļūst dārgāki

Bez iespējamiem korona vīrusa jauniem celmiem Dziesmu un deju svētku rīkošanas procesā ir arī citi izaicinājumi, piemēram, ģeopolitiskā situācija pasaulē. "Dziesmu svētki ir tāds savdabīgs pasaules spogulis. Svētki ir tik jaudīgi un apjomīgi cilvēku ziņā, tas prasa arī resursus, lai šie svētki notiktu tādi, kādus mēs esam raduši tos redzēt, un arī lai cieņpilni uzņemtu dalībniekus, kas ir ap 40 tūkstošiem. Līdz ar to tās aplēses ir tādas, ka mums jārēķinās ar budžeta pieaugumu ap 30-40% ," pieļauj Signe Pujāte. Tas nozīmē, ka

pašlaik piešķirtajai valsts dotācijai svētku rīkošanai – 6,5 miljoniem eiro – jārēķina klāt vēl vismaz 3,2 miljonu eiro sadārdzinājums.

Virsdiriģents Mārtiņš Klišāns ir pārliecināts, ka svētku dēļ ir vērts tērēt miljonus: "Mēs faktiski dzīvojam unikālā vidē, kur tomēr valsts tur rūpi par šo tradīciju. Tā mums ir unikāla un mums jānotur. Tas ir jāsaprot visos līmeņos, ka tā tas ir un ka tas ir nopietni, kā dēļ ir vērts tērēt to budžeta naudu.

Mēs nevaram nopirkt tik daudz ieročus, bet mēs varam uzturēt garu šādā veidā."

Iepriekšējie Dziesmu un deju svētki pagāja Latvijas simtgades zīmē, nākamā gada svētkos suminās Latvijas dziesmu svētku tradīcijas 150. gadskārtu. Organizatori ir pārliecināti, ka šiem svētkiem jābūt vēl krāšņākiem un jaudīgākiem. Jānis Purviņš jūt, ka pašos dalībniekos atdzimst sajūta, kas pirms tam tika pieņemta kā norma: "Tā kopā būšana, tā latvietības svinēšana, tas spēka rituāls, ar dzīvu enerģiju, ar dzirksteļojošu, ar atjaunotu enerģiju". Mārtiņš Klišāns ir pārliecināts, ka tas ir mūsu ierocis, ar ko daudz kam varam stāties pretim: "Īpaši šajos laikos jau jāapzinās, ka šī lieta ir ne mazāk svarīga kā viss cits pasaulē. 

Ja mums kaut kas ir jāaizstāv, šī jau nu ir tā lieta un sfēra, kas ir jāaizstāv. Tas ir mūsu izdzīvošanas pamats, mūsu nācijas nākotnes pamats." 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti