Deju priekšnesumi uzvedumā mīsies ar videomateriāliem, kas atrasti gan arhīvos, gan filmēti speciāli koncertam.
Plašāk stāsta tā mākslinieciskā vadītāja Gunta Skuja: “[Koncertā būs iekļautas] dejas, kas jau ir sevi pierādījušas un ir dejotāju un skatītāju mīlētas dejas. Kopā 30 dejas, 17 dažādi autori, 13 virsvadītāji. Prieks par Vili Birnbaumu, kas ir Amerikā dzīvojošs latviešu horeogrāfs. Katrs skatītājs varēs ieraudzīt sev mīļu deju, un kopā tās savīs jau vairāk kā gadu filmētas Latvijas ainavas. Mums ar režisoru bija tāds skatījums, ka ļoti daudz deju rakstu var ieraudzīt tieši Latvijas ainavā – krustus, diagonāles, apļus, krāsas, kas ir mūsu latviešu tautastērpā, un ar šī videomateriāla palīdzību šis priekšnesums tiks paspilgtināts.”
Līdzās Guntai Skujai deju uzvedumu veidojusi arī režisore Ināra Slucka un scenogrāfs Aigars Ozoliņš. Uzvedums ''Arēnā Rīga'' 2.jūlijā būs skatāms divos laikos – pulksten 16.00 un pulksten 20.00.
Bet svētku programmu (pulksten 10.00) 2.jūlijā aizsāks konference “Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšana un attīstība”. Tajā piedalīsies Latvijā un ārzemēs pazīstami eksperti un dažādos kontekstos apspriedīs Dziesmu svētku tradīcijas attīstību. Par konferenci stāsta organizatoru pārstāve Aiga Vasiļevska: “Mēs esam aicinājuši un konferencē gribam redzēt cilvēkus, kas ir iesaistīti Dziesmu un deju svētku pasākumu rīkošanā ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Gribam dzirdēt viņu domas un viedokļus, kāda tad būtu tā nākotnes vīzija Dziesmu un deju svētkiem un vai ir saikne starp svētkiem ārvalstīs un svētkiem Latvijā, un kāda tad ir tā saikne. Vai tie svētki ārvalstīs ir vairāk tāda alternatīvāka vai atsevišķa vienība, vai tomēr tas ir kaut kas kopējs un vienots, ka tas ir tilts uz Latviju un latvietību. Mēs gribam panākt apstiprinājumu šai tēzei.”
No 2. līdz 8. jūlijam Rīgas Latviešu biedrības nama telpās būs apskatāma arī izstāde “Latviešu Dziesmu svētki ārpus Latvijas”, kas atspoguļos to norisi no 1946. gada līdz mūsdienām Ziemeļamerikā, Austrālijā un Eiropā. Ekspozīcijas pamatā – fotogrāfijas no privātiem un Latvijas muzeju arhīviem un svētku dalībnieku citāti. Izstādi veidojis muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē”, informēja XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.
Svētku programmā 2.jūlijā ir arī Ādolfa Alunāna lugu iestudējumi, ko amatierteātru sniegumā visas dienas garumā varēs skatīties Vērmanes dārzā, arī senioru koru koncerts “Margodama saule lēca”, kas notiks Esplanādē. Tā vadmotīvs – dzīves svinēšana dziesmā. Dažādu laiku dziesmas par sauli, zemi un mums pašiem izdziedās Latvijas senioru koru 1000 dziedātāju kopkoris. Kā saule rotaļājas gaismas mežģīnēs Latvijas ozolu zarotnē, tā dziesma savij kopā dažādas paaudzes un Latviju likteņu līkločos. Koncerta mākslinieciskie vadītāji – Daiga Galeja un Bruno Cabulis.
Plkst. 10.30 Vērmanes dārzā notiks Bērnu un jauniešu vokālo ansambļu koncerts, kurā piedalīsies 14 bērnu un jauniešu vokālie ansambļi – Valsts izglītības satura centra rīkotā vokālās mūzikas konkursa "Balsis 2018” laureāti, katrs ar 15–20 minūšu garu programmu. Savukārt Mazo ģildi plkst. 11.00 pieskandinās labākie Latvijas vokālie ansambļi. Finālsacensības sieviešu, vīru, jaukto, senioru un pusprofesionālo vokālo ansambļu kategorijās vērtēs starptautiska žūrija, informēja Vasiļjeva.
Plkst. 19.30 Rīgas Latviešu biedrības namā notiks Pasaules latviešu dienu deju un folkloras kopu koncerts "Cilvēks. Mūžs. DIMD!” Koncerta programmā – darbi no pēdējos gados ārzemēs notikušo latviešu Dziesmu un deju svētkiem, kolektīvu iemīļotās dejas, dziesmas, jaundarbi, kā arī XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku repertuārs. Koncertā piedalīsies vairāk nekā 1000 dalībnieku, un tas būs skatāms tiešraidē replay.lv, kā arī atkārtojumā 4. jūlijā plkst. 21.15 LTV1.
