Uz Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem šogad publiskajā tirdzniecībā nonāca vairāk nekā 95 tūkstoši biļešu. Vēl nepilni 15 tūkstoši bija pieejami iepriekšējā rezervācijā. Bet mēnesi pirms svētkiem atbrīvojušās vēl 2286 biļetes uz koncertiem un ģenerālmēģinājumiem Mežaparkā un Daugavas stadionā.
Svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča skaidro – tās ir rezerves, kas parādās pēc svētku mākslinieciski tehnisko risinājumu precizēšanas, piemēram, cik daudz vietas vajadzēs skaņu pultij un kur stāvēs virsdiriģentu tribīne.
„Un tad bija jautājums, vai šīs rezerves, kas nav pārāk lielas, tiek atkal nodotas publiskajā tirdzniecībā, vai arī tās tiek nodotas kādai no sociālajām grupām.
(..) Un Latvijas Nacionālais kultūras centrs aprīļa beigās saņēma pasākuma „Latvijas Goda ģimenes gads” iesniegumu – ja parādās šāda iespēja, lūdzu piešķirt,” skaidro Juhņēviča.
„Latvijas Goda ģimenes gadu” īsteno Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Par 40 tūkstošiem eiro tā nopirkusi atlikušās biļetes, kuras, pirmkārt, dāvinās ģimenēm ar sešiem un vairāk bērniem, bet pretendēt varēs arī piecu bērnu ģimenes, kurās aug bērni līdz 24 gadu vecumam, ja tie turpina mācības.
Taču, cik šādu ģimeņu Latvijā ir, precīzu ziņu nav. Ir tikai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati par ģimenes pabalstiem, ko izmaksā par bērniem līdz 20 gadu vecumam. „Saskaņā ar VSAA datiem, Latvijā ir 532 ģimenes ar sešiem un vairāk bērniem. Un kopējais ģimenes locekļu skaits, ja neskaita bērnus līdz septiņu gadu vecumam, kuriem biļeti nevajag, būtu 2209. Bet, protams,
realitātē droši vien visi 100% šo ģimeņu ne gribētu, ne varētu atbraukt uz Dziesmu svētkiem. Tādēļ pašvaldībām lūdzām apzināt arī ģimenes ar pieciem bērniem,” stāsta „Goda ģimenes gada” vadītāja Elīna Treija.
Taču lielākā problēma būs visas ģimenes apzināt, jo arī pašvaldību līmenī šādu statistiku nevāc. Mazākajās pašvaldībās līdz šim atsaukušās apmēram 600 ģimenes ar pieciem un vairāk bērniem, bet lielo pilsētu pašvaldībās, piemēram, Rīgā, ģimenes vēl aicina pieteikties līdz 7.jūnijam. Jāpiesakās pašiem, jo pašvaldībai visu lielo ģimeņu kontaktu nav.
„Laikam ar to uzskaiti būs visgrūtāk, jo lielākoties pašvaldībās zina par tām ģimenēm, kas ir sociālā dienesta uzskaitē,
bet par tādām, kuras pēc palīdzības negriežas, informācijas varētu arī nebūt,” secina Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības vadītājs Leonīds Mucenieks, kura organizācijā ir pavisam neliels skaits ģimeņu ar pieciem un vairāk bērniem.
Pašu ierosmi piešķirt brīvbiļetes Mucenieks vērtē atzinīgi, tomēr norāda – liela nozīme būs tam, vai pašvaldības palīdzēs lielajām ģimenēm arī nokļūt uz svētkiem. Mucenieks atminas, ka pagājušajos svētkos asociācija savus biedrus vedusi un pabarojusi par Saeimas deputātu saziedotu naudu, bet šogad tāda atbalsta nav.
Bet, lai nākotnē atvieglotu lielo ģimeņu apzināšanu līdzīgās situācijās, būtu jāveido nacionāla līmeņa daudzbērnu ģimeņu reģistrs, kas ir viens no Goda ģimenes gada mērķiem.
„Iespējams, nav jāveido jauns reģistrs. Mēs šobrīd virzāmies drīzāk uz to, ka varbūt ir nepieciešamas kaut kādas esošo datu bāžu korekcijas, lai varētu precīzāk dabūt datus ārā, un ir vajadzīgas normatīvā regulējuma izmaiņas, kas ļautu ar šādiem datiem vairāk strādāt ieinteresētajām pusēm,” norāda projekta vadītāja Elīna Treija.
