Reaģējot uz daudzo bērnu ģībšanu Mežaparka estrādē pagājušajos Skolēnu dziesmu un deju svētkos, šogad pirmo reizi svētkos strādās Operatīvās vadības grupa. Tas ļaus potenciālās krīzes situācijās reaģēt ātrāk un koordinētāk, skaidroja svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča: “Tā ir grupa, kurā sēž visu atbildīgo dienestu pārstāvji, kuri seko līdzi visu pasākumu norisei. Un, ja gadījumā iestājas kāda krīzes situācija vai arī preventīvi var paredzēt, ka būs krīzes situācija, tad viņi koordinē šo atbildīgo kompetenču pastiprinātu darbību.”
Visu šo dienestu pārstāvji arī kopīgi informēja par drošības un piesardzības mēriem, kas jāņem vērā visiem 43 tūkstošiem dalībnieku un skatītājiem, kas apmeklēs kādu no 65 dziesmu un deju svētku pasākumiem.
''Īpaši gribu aicināt dalībniekus atcerēties, ka Dziesmu un deju svētki ir diezgan liels stress visiem, kas tajos piedalās, jo slodze ir ļoti liela,” uzsvēra Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule.
Viņa pastāstīja, ka svētkos strādās vairāk nekā 400 mediķu, bet arī dalībniekiem jādomā pašiem par savu veselību: par karstu sauli, par vajadzīgajām zālēm un elementāru atpūtu.
“Ja ir atpūtas brīdis, tad mēģinām tiešām atpūsties. Ja ir iedota ūdens pudele, tad neaizmirstam padzerties,” norādīja Cipule. “Noteikti sekojam tam, lai esam paēduši. Jo visu šo faktoru neievērošana ir tas, kas var novest pie veselības problēmām, ar kurām mums diemžēl bija rūgta pieredze pagājušajā gadā [2015.gada svētkos].”
Svētku dalībnieki Rīgā dzīvos vairāk nekā 70 skolās, no kurām pagaidām tikai 43 saņēmušas pozitīvus atzinumus no ugunsdzēsējiem par atbilstošu ugunsdrošības sistēmu, evakuācijas ceļiem un personāla zināšanām.
Pārējām nepilnības jānovērš tuvākajās divās nedēļās.
“Pārsvarā mēs pārbaudījām vai vērsām uzmanību tam, kādā stāvoklī ir ugunsaizsardzības sistēmas, kāds ir evakuācijas ceļu stāvoklis un kādas ir personāla zināšanas, rīkojoties ugunsgrēka gadījumā,” pastāstīja VUGD priekšnieka vietnieks Ints Sēlis.
Arī dalībniekiem jāievēro ugunsdrošības prasības, piemēram, nesmēķēt iekštelpās, nepārslogot elektroierīces, ugunsgrēka gadījumā zvanīt glābšanas dienestam.
Savukārt par sabiedrisko drošību svētku laikā atbildēs Valsts policija. Viņi norāda, ka jārēķinās ar sastrēgumiem, un atgādina, ka gan dalībniekiem, gan skatītājiem jāievēro iekšējās kārtības noteikumi.
“Vajag pārdomāt, kādas mantas ņemsim līdzi, kādas neņemsim. Priekšmetu uzskaitījums, ar kuriem apmeklētāji netiks ielaisti pasākumu norises vietā, ir publiski pieejams Dziesmu svētku mājaslapā,” norādīja policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte.
Šie priekšmeti ir, piemēram, lietussargi, skaņas pastiprinošas ierīces, karogi vai plakāti, pārtikas produkti un dzērieni, kā arī citas lietas.
Tāpat Valsts policija drošības nolūkos aktīvi sekos, lai svētku dalībnieki un apmeklētāji pasākumos nelidinātu privātos dronus. “Gribu ieteikt visiem, kas piedalīsies šajos pasākumos, nemaz neņemt līdzi bezpilota lidaparātus, jo no 30.jūnija līdz 9.jūlijam tiks noteikta lidojumu aizlieguma zona bezpilota lidaparātiem jeb droniem. Par nesankcionētu lidojumu draud administratīvā atbildība. Tiek plānots, ka organizatoriem būs viens bezpilota lidaparāts, no kura tiks pārraidīts signāls, ko varēs izmantot arī mediji, un šis signāls būs bez autortiesību ierobežojuma,” pastāstīja Šulte.
Šogad Dziesmu svētkos dalībniekiem pirmoreiz būs elektroniskas reģistrācijas kartes, kurās savāktos datus rīkotāji sola pilnībā izdzēst pēc svētku beigām. Jaunā datu aizsardzības regula gan neliedz svētku dalībniekus fotografēt un filmēt, atgādināja Datu valsts inspekcijas pārstāve Olga Graudiņa:
“Rēķinieties, ka [pasākumi] tiks pārraidīti un atsevišķa piekrišana no dalībniekiem un skatītājiem nav jāsaņem, par ko mēs ik pa laikam dzirdam bažas vai komentārus. Arī žurnālisti filmēt un fotografēt drīkst un izmantot žurnālistiskām vajadzībām. Arī paši apmeklētāji un dalībnieki drīkst filmēt un fotografēt, regula to neaizliedz, ja tas tiek izmantots personiskām un mājsaimniecības vajadzībām.”
Taču būtiski atcerēties kādu citu bieži pieļautu kļūdu – atrodot nozaudētu dalībnieka karti vai personas apliecību, nelikt to sociālajos tīklos ar visiem personas datiem, bet gan vērsties pie dokumenta izdevējiestādes.
Lai nodrošinātu pietiekamus resursus svētku drošībai, no valsts tam paredzēts īpašs finansējums.
