Dziesmas «Saule, Pērkons, Daugava» «aizmirstais pants» skan tikai skolēnu dziesmu svētkos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Latvijas simtgadē, 2018.gadā, notiks Dziesmu un deju svētki, un to neatņemama sastāvdaļa ir Mārtiņa Brauna skaņdarbs “Saule, Pērkons, Daugava”. Kā izrādās, iemīļotajai koristu dziesmai ir divas versijas, kuru dzied skolēnu dziesmu svētkos, un viena panta īsāka, kuru dzied Vispārējos dziesmu svētkos.

“Saule lika Dieviņami,
lai tas raka Daugaviņu.

Zvēri raka, Dieviņš lēja
No mākoņa dzīvūdeni.”

Šis ir skaņdarba "Saule, Pērkons, Daugava" pants, ko Vispārējos dziesmu svētkos neviens nekad nav dziedājis, savukārt skolēnu dziesmu svētkos ir visi sākotnēji rakstītie astoņi panti.

„Es domāju, ka skolēnu dziesmu svētkiem ir cita partitūra, jo skolēniem jau ir citādāk. Viņi tik zemu nevar padziedāt kā basa partijas – tenori, basi un augstie soprāni. Tas ir cits aranžējums, ko es neesmu aizticis. Es esmu rediģējis tikai apvienoto koru variantu,” stāsta Brauns.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Sāls ir tajā, ka ir divas "Saule, Pērkons, Daugava" versijas.

Kora dziesma, kas ir daļa no Raiņa poēmas "Daugava" iestudējuma Valmieras drāmas teātrī 1988. gadā (to iekļāva arī skolēnu dziesmu svētku repertuārā), un tās aranžija Vispārējiem dziesmu svētkiem 1990. gadā.

„„Saule lika dieviņam” vienkārši  to dziesmu padara kā pasaku, bērnišķīgu. Bet dziesmai veidojas arī tāds tautas spēka, tāds himnisks raksturs. Tad šī pasaciņa par to, ka ”zvēri raka” padara šo dziesmu nenopietnāku, tā kā vairāk bērniem, uz rotaļām. Raiņa kodols, kas ir pamatā “Saule, Pērkons, Daugava”, ir ļoti spēcīgs, un dziedot tam ir vēl lielāka enerģija,” skaidro Brauns.

Brauns atceras, ka agrāk bijis reliģiski konservatīvs savos uzskatos un tādēļ dziesmas tekstu uztvēra asāk nekā pašlaik.:

„Man tā vienu brīdi kā filozofiski domājošam likās, ka “Saule lika Dieviņam” ir tāda kā aplamība.

Ja tagad daži melnsvārči vispār uzskata, ka tas ir pret ticību, tad es domāju, ka tur parādās tāda pati šaurība, kas man bja uzskatos. Jo tās saknes, kāpēc mēs runājam latviski, kāpēc mēs pasakas un teikas stāstām, tas latviskums, sākot ar valodu un tad ar dzeju un pasakām, ir mūsu saknes, tas ir mūsu spēks.”

Brauns saka, ka viņam nav iebildumu arī pret garo versiju, kas skan skolēnu dziesmu svētkos, tomēr bez šī pantiņa skaņdarbs ir koncentrētāks un dramaturģiski pamatotāks — ir lielāki kontrasti, ja dzied, tad riktīgi tā, ka skan, un, kad čukst, tad lai čukst klusumā.

„Ir tā, ka Dziesmu svētkos, kad ir klusās vietas, tad pat neviens bērns nebļauj. Nemaz nerunājot par suņiem un kaķiem, to tur tuvumā nav. Ir bijis arī tā, ka ir ārkārtīgi absolūts klusums, kad ir tā klusā Saules vieta, tad to emociju man pašam grūti novaldīt,” uzsver Brauns.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti