Durvis ver kultūrizglītības centrs «Dziesmusvētku skola»

Kordiriģenta Haralda Medņa dzimtas mājās "Dzintari" Madonas novadā durvis vēris jauns kultūrizglītības centrs "Dziesmusvētku skola". Tā misija ir kalpot par kultūras, izziņas un radošuma centru visa vecuma interesentiem, izglītojot sabiedrību un vairojot izpratni par kultūras mantojumu un tā nozīmi, informēja centra pārstāvji.

Haralds Mednis ir teicis: "Ja es nebūtu no zemes nācis, varbūt nolūztu. Grūtā brīdī man jātiek dārzā un jāsāk rakt, lai domāšana noskaidrotos. Un tad manī ieplūst zemes spēks."

Šovasar tiks atvērta ekspozīcijas ēkas 1. stāvā, kas radīta balstoties uz Austra Mailīša izstrādāto interjera un ekspozīcijas projektu. Ekspozīcijas apmeklētāji varēs iepazīties ar Medņa dzīvi, iespaidiem un iedvesmas avotiem, mīlestību pret dziesmu, kā arī sajust Dziesmu svētku burvību, klausīties kora dziesmu repertuāru, izmēģināt diriģēšanas prasmi un iejusties diriģenta tēlā, atskatīties uz Dziesmu svētku vēsturi, norādīja centra pārstāvji.

Vienā no ekspozīcijas telpām atrodas "Dziesmusvētku skapis", kur apkopoti Dziesmu svētku materiāli, atmiņas un dziesmas. "Ikviens Dziesmu svētku dalībnieks ir aicināts palūkoties savos atmiņu svētku krājumos, un, iespējams, atrast kādu, no Dziesmu svētkiem palikušu, piemēram, atmiņu foto, rakstu laikrakstā, notis, dziesmu repertuāra grāmatiņu, un nodot glabāšanai lielajā "Dziesmusvētku skapī", kur ikviens šos materiālus varēs apskatīt, īpaši priecāsimies par svētku nozīmītēm – ar tām papildinot svētku nozīmīšu kolekciju apskatei arī citiem apmeklētājiem," aicināja kultūrizglītības centra vadītāja Kintija Krastiņa, piebilstot, ka ""Dziesmusvētku skola" tās apmeklētājus uzrunās ar savu vienkāršību, dabas mīlestību un dziesmas spēku".

Gada otrajā pusē plānots pilnībā iekārtot ēkas 2. stāvu. Tajā apmeklētāji tiks iepazīstināti ne tikai ar ekspozīciju – Haralda Medņa istabu, bet tiks piedāvātas telpas tūristiem un interesentiem.

Lauku atbalsta dienesta rīkotā projektu konkursa "Kultūrvēsturisku pieminekļu un dabas objektu sakārtošana, veicinot tūrismu un iedzīvotāju aktivitāti" ietvaros "Dziesmusvētku skolas" ēkai veikta logu un durvju nomaiņa, fasādes atjaunošana, piebūves atjaunošana izbūvējot 1. stāvā terasi un 2. stāvā balkonu, veikta bēniņu siltināšana, jumta spāru konstrukciju pastiprināšana, jumta seguma nomaiņa, inženiertīklu, apkures sistēmas izbūve, ventilācijas sistēmas izbūve, iekšējie un ārējie ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, elektroinstalācijas izbūve uzstādot jaunus mūsdienīgus gaismas ķermeņus, ugunsgrēka trauksmes signalizācijas, apsardzes signalizācijas izbūve un atjaunotas pagraba telpas. Objekts tika atjaunots, izmantojot būvdarbu tehnoloģijas, kas lielā mērā tiek pielietotas kultūrmantojuma objektu atjaunošanai.

Kā informēja centra pārstāvji, "Dziesmusvētku skolas" izveidē būtisks bija arī vietas labiekārtojums, kas veidots pietuvināti vēsturiskajam pagalma plānojumam, vienlaikus respektējot jauno ēkas funkciju un plānoto ārtelpas izmantošanas noslodzi.

"Būtiskākā vai pamanāmākā atšķirība ir cietā seguma izbūve ap ēku grants seguma vietā, bet izvēle nav bijusi nejauša. Pielietotais materiāls nodrošina ērtāku piekļuvi ēkai un daudzveidīgākas pagalma izmantošanas iespējas (piemēram, āra nodarbības, neliela semināra vai pasākuma organizēšana ārtelpā). Bruģakmens tonis ir maksimāli pietuvināts zemes toņiem (brūnganpelēcīgs krāsu sajaukums), pieskaņojot to ēkas arhitektoniskajam veidolam un pārējiem labiekārtojuma elementiem, kas ir ieturēti pelēcīgos toņos," materiāla izvēli ēkas labiekārtojumam pamatoja Madonas novada pašvaldības Attīstības nodaļas ainavu arhitekte Agnese Silupa.

Augu sortiments izvēlēts sasaucē ar laiku, kad Haralds Mednis šeit dzīvojis.

Dārzkopības institūts "Dobeles ceriņi" par godu Mednim izveidojuši ceriņu šķirni "H. Mednis", kas tiks stādīta pagalma teritorijā.

2020. gada jūlijā "Dzintaru" teritorijā tika veikta koku dendroloģiskā inventarizācija, ko veica LDB sertificēts dendrologs, Latvijas kokkopju-arboristu biedrības biedrs, sertificēts arborists-koku eksperts Gvido Leiburs. Stingri ievērojot izstrādātā dokumenta rekomendācijas un koku kopšanas prioritātes, 2020. gada oktobrī teritorijā tika veikti koku kopšanas darbi 31 kokam vietējā arborista vadībā. Kopšanas rezultātā tika nozāģēti tie koki, kuriem rekomendējama vai pieļaujama likvidēšana (koki, kas ir mazvērtīgi, ar būtiskiem sakņu, mizas bojājumiem, trupes pazīmēm, novērojamu zaru vīti, defoliāciju, un kuri pie nelabvēlīgiem apstākļiem var apdraudēt cilvēka dzīvību un īpašumu). Šo koku sarakstā bija parastais osis, parastā goba, parastā zirgkastaņa un parastā kļava. Vērtīgajiem kokiem tika sakopti vainagi, lai uzlabotu koka vitalitāti, stabilitāti un vizuālo izskatu.

Kopumā projekta H. Medņa dzimtas māju atjaunošanas izmaksas ir 348 700 eiro.

Būvniecības izmaksas, kas sevī ietver būvprojekta izstrādi, būvuzraudzību, autoruzraudzību un būvdarbus sastāda 218 300 eiro. Būvdarbus projekta ietvaros veic SIA "ELBRA", būvuzraudzību nodrošina SIA "RM būvuzraudzība", bet autoruzraudzību – SIA "Mailītis A.I.I.M.". Savukārt interjera un ekspozīcijas izveide, kā arī teritorijas labiekārtošana – 130 400 eiro (no tiem vēl aptuveni 30 000 eiro plānots apgūt 2021. gadā).

KONTEKSTS:

Maija beigās LTV raidījums "Kultūršoks" pētīja Haralda Medņa kultūrizglītības centra “Dziesmusvētku skola” iekārtošanas darbu procesu Praulienas pagasta “Dzintaros”.

2017. gadā Austris Mailītis izveidoja mājas Medņa mājas rekonstrukcijas projektu, iedvesmojoties no 1985. gada Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem. Madonas novada pašvaldības izsludinātajā būvdarbu iepirkumā, lai īstenotu Mailīša projektu, uzvarēja SIA “Elbra”. Jau būvniecības laikā pasūtītājam radās iebildumi par veikto darbu kvalitāti un pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā tika konstatēti vairāki defekti. 

Lai gan Austris Mailītis piedāvāja Madonas novada pašvaldībai sadarbību arī pagalma projektēšanā un labiekārtošanā, dome neizvēlējās tālāk īstenot projekta autoruzraudzību ne Dziesmu svētku ekspozīcijai, ne pagalma projektam. Pašvaldība uzticēja iekārtot Medņa mājas pagalmu savai ainavu arhitektei Agnesei Silupai, kura atzina, ka nav redzējusi Mailīša rekomendācijas un veidojusi savu koncepciju, nozāģējot kokus, uzliekot tumšu bruģi un modernas laternas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt