Dikļu Dziesmusvētku muzeja veidotāji stāsta, ka iespēja šeit ierīkot kinozāli bijusi būtiska, jo tas ļaus ekspozīciju iekārtot radošāk, pielietojot mūsdienīgas tehnoloģijas. Tiesa, veidot ekspozīciju par šādu tradīciju, kam ir tik sena un bagāta vēsture, tāpat nav viegls uzdevums, topošajā muzejā stāsta, ka galveno uzsvaru liks tieši uz Dikļu dziedāšanas svētkiem, lai arī tieši par tiem materiālu nav daudz.
„Reālas liecības, ko var izmantot, ir tā laika dziesmu grāmatas, kas ir ar roku rakstītas, kas nav iespiestas, kas ir tādas reālas taustāmas liecības, kā cilvēki mācījās dziedāt, kāda bija tā kora dziedāšana. Tā kā par un ap tām lietām diezgan daudz ko var atrast," saka vēsturnieks Alberts Rokpelnis.
Muzeja veidotāji atzīst, ka var justies lepni, jo Dikļi ir ne tikai Dziesmusvētku šūpulis, šeit aizsākumi meklējami vēl kādai latviešiem būtiskai kultūras jomai - teātrim, tāpēc tas ir arī kā pienākums nodot šīs tradīcijas un informāciju nākamajām paaudzēm.
„Arī pirmais teātris latviešu valodā ir spēlēts Dikļos, Zundu rijā. Šīs kultūrā galvenās tradīcijas Latvijā – teātra spēlēšana un kora dziedāšana - ir dzimušas Dikļos," lepna ir biedrības "Ģimeņu apmācības un kultūras centrs" vadītāja Inna Krēsliņa.
Par sava slavenā senča Jura Neikena godināšanu gandarīta arī šīs dzimtas pārstāve Ārija Neikena, kas dzīvo Jūrmalā:
„Juris Neikens ir mans vecvecvecvectēvs. Cenšos tagad kaut kā atjaunot to dzimtas koku, jo viņš ir ļoti sarežģīts. Tagad pēdējais laiks ir kaut ko sākt."
Dikļos šobrīd top arī jauna brīvdabas koncertzāle, ko tāpat kā muzeju atklās nākamvasar, kad ar daudzveidīgu kultūras programmu Dikļos tiks svinēta pirmo Dziesmu svētku jubileja.