Iepriekš par šādu lēmumu bija vienojušās Saeimas komisijas, taču galīgu apstiprinājumu varēja dot viss parlaments. Ceturtdien Saeima piekrita komisiju lēmumam, galīgajā lasījumā veicot grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā.
Grozījumi paredz, ka darba devējam, pamatojoties uz Dziesmu un deju svētku dalībnieka iesniegumu, diena pēc svētku noslēguma koncerta – 8.jūlijs – jānosaka par brīvdienu. Lai iegūtu brīvdienu, darbiniekam līdz 15.jūlijam darba ņēmējam būs jāuzrāda Latvijas Nacionālā kultūras centra izsniegta svētku dalībnieka identifikācijas karte.
Likuma grozījumi paredz, ka darba devējam būs tiesības prasīt, lai darbinieks, kurš bijis Dziesmu un deju svētku dalībnieks un izmantojis šo apmaksāto brīvdienu, nenostrādātās darba stundas nostrādā jūlijā, citā laikā.
Vienlaikus par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti bija vienisprātis, ka vēl rūpīgi jāstrādā pie regulējuma, kā pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma nodrošināt brīvdienu ikvienam, lai visi varētu pilnvērtīgi piedalīties noslēguma koncertā.
