Dienas notikumu apskats

Spānija gatava apturēt Katalonijas autonomiju

Dienas notikumu apskats

Tiesa noraidījusi kokapstrādes giganta prasību pret Edgaru Kupču, Latvijas Radio un LTV

Iepazīstina ar nākamā gada dziesmu un deju svētku programmu

Deju svētku programmā lielākās izmaiņas skārušas «Māras zemi»

Mūzikas kaislības un tēlainības piepildītus rīkotāji sola nākamā gada Dziesmu un deju svētkus, kas sakritīs ar Latvijas valsts simtgadi. Arī svētku logo sasaucas ar jau pazīstamo simtgades bezgalības zīmi, un 2018.gada jūlija pirmā nedēļa solās kļūt par vienu no centrālajiem simtgades svētku pieturpunktiem. Pirmoreiz plašākai publikai nodotas svētku centrālo pasākumu saturiskās ieceres. Lielākās pārmaiņas piedzīvojis topošais deju svētku lieluzvedums „Māras zeme”, ap kura ieceri pavasarī uzvirmoja plašas diskusijas.

Līdz XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem vēl gandrīz deviņi mēneši, bet jau pašlaik katrs sev kalendārā var ierakstīt precīzu pasākumu programmu un sākt plānot, kādus pasākumus apmeklēt.

Viss sāksies ar tradicionālajiem „Koru kariem” 30.jūnijā un – kas neparasti – svētku dalībnieku gājienu jau 1.jūlijā, stāsta svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča: „Svētku gājiens pāries skaistā un krāšņā atklāšanas pasākumā tieši svētku dalībniekiem. Tā ir tā jaunā lieta, kas līdz šim nav bijusi.”

Zināms, ka 2.jūlijs būs veltīts latviešiem pasaulē un arī deju lielkoncertam „Arēnā Rīga”, ko veido dejotāju un skatītāju iemīļotas horeogrāfijas un stāsti par lielajām personībām Latvijas dejā. Koncertu veido horeogrāfe Gunta Skuja un režisore Ināra Slucka.

„Uzvedumā izmantosim četrus gadalaikus un mēģināsim radīt iespaidu, ka dejas notiek trīsdimensiju plaknē. Ka dejotāji dejo it kā iekšā Latvijas dabā,” atklāj Slucka.

Svētku programma, kā ierasts, ir blīva – ansambļu, pūtēju orķestru, folkloras koncerti, tirdziņi un teātra izrādes. Par tradīciju kļuvušais pūtēju orķestru dižkoncerts sešu stundu garumā šoreiz notiks Esplanādē, bet deju lieluzvedums „Māras zeme” šoreiz varēs uzņemt divreiz vairāk skatītāju Daugavas stadionā.

Tieši ap „Māras zemes” māksliniecisko risinājumu pavasarī izraisījās diskusijas atsevišķu dejotāju vidū. Viens no koncerta mākslinieciskajiem vadītājiem Jānis Purviņš stāsta, kādas būs izmaiņas.

„Mēs esam veikuši korekcijas programmas secībā, ir aranžēta mūzika koncerta 3.daļai, ko rakstījuši komponisti Juris Kulakovs un Raimonds Pauls. Aranžijas ir veicis Kristaps Krievkalns,” stāsta Purviņš.

Arī tērpi koncerta pirmajai daļai tomēr nebūs jāpērk pašvaldībām, tie iekļauti scenogrāfijas budžetā. Mākslinieks Reinis Suhanovs arī pilnībā mainījis sākotnējo scenogrāfijas ieceri. Tajā mīsies svētbirzs, laika un ūdens ritējums.

„Dzīvajā izpildījumā tas nozīmē, ka tie ir ļoti gaiši dēļi, kas izkārtoti garās lokveida līnijās. Un šis vienkāršais, askētiskais elements izvēlēts tādēļ, lai mēs varētu veidot saspēli ar dejotājiem laukumā,” atklāj Suhanovs.

Svētki noslēgsies ar koru koncertu „Zvaigžņu ceļā” Mežaparka estrādē, kuru netradicionāli ievadīs pūtēju orķestru saspēle un pirmoreiz kuplinās arī ļoti īpašs kordiriģentu koris teju 500 cilvēku sastāvā.

Dziesmu svētku biļetes sāks tirgot nākamā gada sākumā. Iepirkumā par biļešu tirdzniecību nule kā uzvarējis uzņēmums „Biļešu paradīze”. Kā Latvijas Radio norādīja dziesmu svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča, pagājušās reizes tehniskajām problēmām ar biļešu iegādi internetā vairs nevajadzētu atkārtoties, jo biļešu tirgotājam uzstādītas ļoti stingras tehniskās prasības.

Jau ziņots, ka XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki norisināsies 2018. gadā no 30.jūnija līdz 8.jūlijam Latvijas valsts simtgades svinību zīmē. Dziesmu un deju svētkus rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti