Drīzumā šie zīmējumi nonāks pie deju kolektīviem, lai dejotāji varētu sākt gatavoties lielajam notikumam.
Lai katrs lieluzveduma dalībnieks zinātu, kur viņam jāatrodas un kas jādara, nonākot stadiona laukumā, katra deja, kustības virzieni un pārējās detaļas tiek shematiski zīmētas uz īpašām deju lapām. Vienai dejai vidēji ir 5–6 zīmējumi. Lai tās sazīmētu, horeogrāfu radošajam garam nepieciešamas arī ģeometrijas zināšanas. Stadions sadalīts līdzīgi kā šaha galds, kur katram kolektīvam savs 8x8 metrus liels laukums. Kad dejotāji tos 13. jūnijā saņems, sāksies katra kolektīva individuālie treniņi.
Agris Daņiļevičs, deju lieluzveduma “Māras zeme” virsvadītājs, atzīst: “Darbiņš vispār ir liels un ilgā laikā periodā. Pirmkārt, dejas jāsacer, tad dejas jāiestudē, tad tās tiek pārbaudītas semināros, pēc tam ir skates pirms diviem gadiem un šogad, lai repertuārs būtu precīzs. Un tad ir pēdējais posms, kur liekam visus lielos zīmējumus kopā.”
Daņiļevičs simtgades deju svētkos ir viens no virsvadītājiem. Ciešā sadarbībā ar viņu debitē Dagmāra Bārbala. Dejošana, horeogrāfija un simtgades Deju svētku virsvadītājas gods neesot bijis viņas sākotnējais karjeras plāns.
Lieluzvedumā “Māras zeme”, kas stāstīs par Latviju krietni pirms valsts dibināšanas, piedalīsies vairāk nekā 18 ar pusi tūkstoši dalībnieku. Fināla dejā “Gaisma sauca, gaisma ausa” stadiona laukumā jāsatilpina visi.
Līdz šim lielākais dejotāju skaits laukumā bijuši 13 tūkstoši. Šobrīd notiekošā Daugavas stadiona renovācija ļauj šo skaitli palielināt. Režisors sola, ka šis deju lieluzvedums būs kas nebijis, taču galvenais mākslinieciskais izteiksmes līdzeklis aizvien būšot paši dejotāji.
