Kultūršoks

Kultūršoks

Kultūršoks

Kultūršoks

Kultūršoks. Svētkos jauni – stilizēti arheoloģiskie tērpi

Deju lieluzveduma «Māras zeme» veidotāji: Tikai tērpa dēļ mājās nevienu neatstās

Nākamā gada Dziesmu un deju svētku deju lieluzveduma „Māras zeme” veidotāju iecere visus deju izrādes dalībniekus ietērpt jaunos skatuves tērpos, lūdzot pašvaldības atbalstīt to iegādi, raisījusi plašu rezonansi. Tomēr uzveduma veidotāji norāda – ja dejotājiem trūks iecerēto tērpu, tos mēģinās kompilēti citādāk, un mājās šos dejotājus neatstās.

Izdejot 12.-13.gadsimtu

Deju lieluzveduma „Māras zeme” radošā grupa - horeogrāfi Jānis Ērglis un Jānis Purviņš - piedāvā Daugavas stadionā ar deju izstāstīt Latvijas vēsturi. Izrādei iecerētas četras daļas, divās no tām vēstīs par senatni. Pirmajā daļā dejotāji grupas “Auļi” un Mārtiņa Brauna mūzikas pavadībā izdejos 12.un 13.gadsimtus, savukārt, otrajā daļā – “Iļģu” mūzikas pavadīti, izdejos vēlākus viduslaikus.

Abām šīm izrādes daļām visiem 15 tūkstošiem dejotāju pēc māksliniecisko vadītāju ieceres ir nepieciešami jauni, stilizēti arheoloģiskie tērpi, ko veidojusi tērpu dizainere Evija Dāboliņa. Audums tērpiem iecerēts no neburzīga poliestera.

Svētku rīkotāji – Nacionālais kultūras centrs – secinājuši, ka Latvijā šādu audumu neražo, tāpēc, ļoti iespējams, tas būs jāpērk ārzemēs. Otrās daļas tērps ir papildināts pirmās daļas tērps, tāpēc veidotāju sauktie skaitļi attiecas uz diviem tērpiem.

2018.gada deju lieluzveduma “Māras zeme” mākslinieciskais vadītājs stāsta, ka vienam dejotājam ir nepieciešams trīs līdz seši metri auduma, un kopējās izmaksas uz vienu cilvēku auduma iegādei varētu būt līdz 40 eiro.

Auduma iepirkumu Nacionālais kultūras centrs gatavojas izsludināt jau pavasarī. “Ķīniešu audumus vilksim, kaut kur skriesim. Kur mēs tos pēc tam liksim? Tad visa Latvija dejos vienos tērpos?” neizpratni pauž horeogrāfs, TDA “Rotaļa” vadītājs Gints Baumanis.

Pašvaldības atturīgas

Izmaksas pagaidām ir nosauktas tikai audumu iegādei, vēlāk nāksies pierēķināt arī tērpu šūšanu, rotu un apavu iegādi. Deju svētku budžetā līdzekļi jaunu tērpu šūšanai nav paredzēti, tāpēc mākslinieciskie vadītāji vēršas pie deju kolektīvu dibinātājiem.

“Mēs ļoti vēlētos un aicinātu pašvaldības atbalstīt savus dejotājus, lai varētu iegādāties šos audumus,” saka lieluzveduma “Māras zeme” mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš.

Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte atbalsta radošās grupas ieceri: “Šis nav pirmais gadījums Latvijas vēsturē. Ja runājam par līdzdalību, sadarbība starp valsti, pašvaldībām un dalībniekiem ir vēsturiska. Mēs esam gatavi dot savu artavu kopīgajam procesam, lai būtu prieks sev, un to rādīt citiem.”

Nacionālais kultūras centrs ir izsludinājis aptauju un līdz 20.janvārim gaidīs pašvaldību viedokli. Latvijas Pašvaldību savienība arī apkopo biedru viedokļus un nākamnedēļ kopīgā sēdē spriedīs, kā rīkoties.

“Mums nav īsti skaidrības, kāpēc tie tērpi ir vajadzīgi vēl papildus un vai tiešām tie pēc tam vēl citur būs lietojami. Ja es runāju par savu pašvaldību, mums ir trīs kolektīvi, skates nav bijušas. Ja tagad ir jānopērk šis audums, bet kolektīvs varbūt nemaz netiek uz svētkiem? Ja mēs tagad audumu nepirksim par piedāvātajiem 40 eiro, tad vēlāk tie var kļūt dārgāki. Izskatās kā zināms biznesa projekts,” saka Latvijas Pašvaldību savienības Kultūras komitejas vadītāja, Jaunpils domes priekšsēdētāja Ligita Gintere.

“Daudzas pašvaldības pasaka, ka nešūs tos tērpus. Un dejotāji paši no savas kabatas nevar to izvilkt. Viņiem ne tikai tērpi, viņiemir  ļoti daudzas citas lietas, ko paši apmaksā,” atklāj horeogrāfs Baumanis.

Tikai tērpu dēļ mājās neatstās

Lieluzveduma mākslinieciskais vadītājs Jānis Ērglis intervijā neatklāj, ko darīs, ja daļa kolektīvu jaunos tērpus nevarēs vai negribēs iegādāties.

“Varu teikt, ka neviens dejotājs mājās tāpēc nepaliks. Visdrīzāk tērpi tiks kompilēti no tām iespējām, kas ir dejotāju pūrā. Tāpēc ir mākslinieciskā grupa, kam ir spēja un pieredze izveidot to tā, lai būtu estētiski, uzvedums nezaudētu kvalitāti, stāsta jēgu,” saka Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte.

Tikmēr Dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes locekle Rita Spalva skeptiski raugās uz tērpu būtiskām atšķirībām uzvedumā: “Kas būs, kad vieni piekritīs, citi – ne? Man šķiet, ka kaut kas nav vienkārši līdz galam pārdomāts.”

Deju lieluzveduma mākslinieciskais vadītājs Jānis Ērglis uzskata, ka,

ņemot vērā pieaugošo šī stila deju popularitāti, deju kolektīviem tāpat nāksies šos tērpus iegādāties. Latvijas simtgade esot laba iespēja problēmu atrisināt uzreiz.

“Ņemot vērā to apjomu, kuri jau dejo šajā stilā, nolēmām, ka varbūt būtu iespēja šoreiz sakārtot arī šo lietu. Ja 18., 19.gadsimta tērps mūsu žanrā ir jau sakārtots, tad varbūt pienācis laiks sakārtot arī šo. Agri vai vēlu, ja kolektīvi turpinās koncertos izpildīt šīs dejas, pašvaldībām būs jānopērk viņiem tie tērpi. Nevarēs tās sievietes iet ar plikām ciskām kreklos. Būs jāapģērbj. Un šī bija tā reize, iespēja, kad mēs to varētu izdarīt valstiskā līmenī, centralizēti,” saka Ērglis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti