Lielākais notikums daudzu tūkstošu Latvijas dejotāju saimei ir Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc daudzi vispār dejo. Taču nākamgad gaidāmie Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētki daudziem dalībniekiem radījuši bažas par mākslinieciskās komandas attieksmi un svētku repertuāru.
„Bažas par to, ka tiek piedāvātas dejas, kas radītas pēdējā brīdī,” saka Salaspils vidējās paaudzes deju kolektīva ”Ūsas” vadītāja Brigita Čikste.
2018. gada Deju svētkiem Daugavas stadionā tiek gatavota īpaša, līdz šim vēl nepieredzēta deju izrāde “Māras zeme”. Tas būs stāsts par Latviju, sākot jau no 12. gadsimta. Dejotāji iebilst pret divām horeogrāfijām - “Dievs, sargi Dzimteni” un “Dod mums spēku, dod mums laiku”. Uzveduma dalībnieki uzskata, ka abām dejām ir jānoskaņo dejotāji un skatītāji patriotiskai dzimtenes mīlestībai un aizstāvībai, taču tajās neesot nevienas oriģinālas latviskas kustības.
„Es nesauktu to par horeogrāfiju,” secina dejotājs Donāts Doniks, viņam piebalso Čikste: „Izdzirdot pirmos akordus, gribas tikai maršēt.”
Deju lieluzveduma “Māras zeme” mākslinieciskais vadītājs un horeogrāfs Jānis Ērglis pārmetumus noraida, sakot, ka līdz šim par abām minētajām dejām saņemtas ļoti pozitīvas atsauksmes, nevis jaustas asociācijas ar padomju laikiem.
Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte uzsver, ka deju svētku programma taps līdz oktobrim un dejotāju vēlmes tiks uzklausītas:
„Pretrunas vienmēr ir bijušas, taču arī vienmēr tikušas atrisinātas, un mūsu lieluzvedumi līdz šim bijuši mūsu veiksmes stāsts.”
Tikmēr dejotāji savas bažas nolēmuši izteikt vēstulē Valsts prezidentam un kultūras ministrei, atgādinot, ka deju svētki nav svētki kādai šaurai ļaužu grupai, bet gan visas tautas svētki.
