Kultūra

Profesionāļi un jaunieši veido simtgades lielkoncertu "Liepāja izAicina"

Kultūra

Garīdznieka un koktēlnieka Antona Rimoviča koka skulptūru izstāde Rēzeknē

Dejotāji pieļauj iespējamo deju lieluzveduma papildkoncertu

Dejotāji pieļauj iespējamo deju lieluzveduma papildkoncertu

Dziesmu un deju svētku mākslinieciskajā padomē šodien apspriedīs iespēju par deju lieluzveduma „Māras zeme” papildu koncerta rīkošanu svētku laikā. Ar šādu ideju klajā nāca skatītāji un arī liela daļa pašu dejotāju, redzot, cik pieprasīts ir deju lieluzvedums. Svētku rīkotāji šādu iespēju nenoraida, tomēr pirms lēmuma pieņemšanas viņiem rūpīgi jāizvērtē dejotāju noslodze, iespējas, kā arī koncerta iespējamais norises laiks.

Biļetes uz vasarā gaidāmo deju lieluzvedumu izpirka zibenīgi. Reaģējot uz lielo skatītāju interesi, sociālajos tīklos jau tajā pašā dienā virkne pašu dejotāju izteica gatavību dejot papildkoncertu, ja vien Nacionālais kultūras centrs uzņemtos to rīkot.

Parādījās arī priekšlikums biļešu iegādē priekšroku dot dejotāju tuviniekiem, jo tieši viņu atbalsts dejotāju ikdienā ir neatsverams.

Bija arī komentētāji, kas ideju par papildkoncertu neatbalstīja, norādot uz lielo noslodzi, kas dejotājiem pašiem neļauj izbaudīt svētkus.

Balstoties uz šiem ierakstiem sociālajos tīklos un ņemot vērā dominējošo viedokli, svētku rīkotāji nolēma apsvērt ideju par papildkoncerta rīkošanu, un šodien tas būs viens no izskatāmajiem jautājumiem mākslinieciskās padomes sēdē, stāsta Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte:

„Mums, svētku rīkotājiem, noteikti šī situācija būtu jāizvērtē, jo līdzās šai brīnišķīgajai vēlmei ir tādi apsvērumi kā gan dalībnieku noslodze, gan loģistika, gan finansējums un tā tālāk. Tā kā no mūsu puses tas būtu izvērtējams jautājums”.

Arī deju lieluzveduma „Māras zeme” mākslinieciskais vadītājs Jānis Ērglis atzīst, ka viņam liels prieks par dejotāju iniciatīvu, tomēr rūpīgi un pēc iespējas plašākā lokā jāizvērtē arī visi racionālie koncerta norises aspekti:

„Jāpārbauda, vai dalībniekiem nav kāda noslogotība citos pasākumos, koncertos vai mēģinājumos. Jāņem vērā arī tas, ka šis koncerts var notikt tikai pa dienu 7.jūlijā un tas liedz pilnībā par visiem simt procentiem realizēt režisora un scenogrāfa idejas, kas saistītas ar gaismas partitūrām. Ļoti iespējams, ka jālūdz arī deju kolektīvu vadītājiem, lai veic aptauju savos kolektīvos, vai dalībnieki tiešām ir gatavi dejot vēl vienu koncertu”.

Gatavību dejot papildkoncertu Latvijas Radio apliecināja Rēzeknes apriņķa virsvadītājs Ilmārs Dreļs, Limbažu apriņķa virsvadītāja Taiga Ludborža un Ogres deju kolektīva „Raksti” vadītājs Edgars Tabors.

„Tas nekādā ziņā nebūs apgrūtinājums dejotājiem. Un kas attiecas uz biļetēm – tas jau būtu tikai ļoti skaisti, ja tās biļetes tiktu tuviniekiem,” spriež Ilmārs Dreļs.

„Dejotāji ir tāda tauta, kas gatava uz visu, ja tas attiecas uz koncertiem.

Un es domāju – ja es paprasītu saviem dejotājiem, - es neesmu prasījusi, bet es pilnīgi viņiem cauri redzu, - paceliet rokas, kurš būtu gatavs papildu koncertam, tie būtu simtprocentīgi visi,'' par savējiem apgalvo Taiga Ludborža.

„Mēs esam divus gadus gatavojušies šiem svētkiem, un nodejot vienu papildu koncertu nekādu problēmu nebūs. Dejotāji ir gatavi dejot un ar lielāko prieku to arī darīs. Ja runājam par biļetēm, es uzskatu, ka tās biļetes arī ir jālaiž tieši tāpat tirdzniecībā, un, kas tās nopirks, tas arī nopirks,” tā domā Edgars Tabors.

Dejotājs Ēriks Bročs no Līgatnes deju kolektīva „Zeperi” savukārt uzskata, ka papildu koncerts, ja biļetes tirgos ierastajā kārtībā, neko neatrisinās, tādēļ viņš būtu ar mieru dejot, ja papildkoncerts tiktu organizēts dejotāju tuvākajiem cilvēkiem:

„Dejotāju radinieki ir kā skatuves māksliniekam tā aizskatuves komanda, kas palīdz viņam – sievas un vīri, kuri paši nedejo un vakaros ir vieni paši, bērni, vecāsmātes un vecietēvi, kuri pieskata bērnus. Viņi ir pelnījuši redzēt. Ļoti daudzi nav dabūjuši biļetes. Priekš viņiem es esmu ar mieru dejot”.

Pieļaujot, ka slodze varētu būt gana liela, par papildkoncertu tomēr balso arī „Zeperu” dejotājas Sigita Šulca un Evita Mitrevica:

„Ja laiks ir karsts, tad tā ir liela slodze, bet es domāju, ka uz tā kopējā saviļņojuma un emocionālā fona tas viss ir paceļams. - Slodze jau ir tie mēģinājumi. Koncerts jau vairs nav tā slodze, koncertā tiešām stundas aizrit kā minūtes.”

Deju lieluzveduma „Māras zeme” papildkoncerta rīkošanu šodien apspriedīs Dziesmu un deju svētku mākslinieciskajā padomē, savukārt 23.martā iniciatīvu izskatīs arī svētku Rīcības komiteja. Lēmumu paziņos tūlīt pēc Lieldienām aprīļa sākumā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti