Pēc nogurdinošas saules staros aizvadītas mēģinājumu dienas Malienā sabraukušie dejotāji no visas Latvijas Alūksnes ezera salā saplūda teju vai pēdējā brīdī. Arī koncertam sākoties, kustība turpinājās – nākamgad gaidāmā lieluzveduma nosaukumā ietvertā doma par “Mūžīgo dzinēju” dejotājiem šķiet pašsaprotama.  

Kopā būšana kovida pandēmijas laiku pietrūka gan emocionāli, gan arī praktiski. Svētku organizatoru bažas pēc aizvadītā koncerta gan mazinājušās.

Latviešu skatuviskās dejas eksperte Maruta Alpa norādīja: “666 kolektīvi ir gatavi piedalīties nākošajos deju svētkos. Protams, darāmā vēl ir daudz, bet mūs pārsteidz šopavasar redzētais. Un pats galvenais, ko es gribēju teikt, laikam ir tā milzīgā dejotāju vēlēšanās dejot – darīt to, ko viņi divus gadus nav drīkstējuši darīt.”

Attālināto mēģinājumu laikā atsevišķi kolektīvi piedzīvojuši pamatīgas pārmaiņas. Piemēram, deju kolektīva “Dziga” vadītājs Ilmārs Dreļs stāstīja: “Lauku reģionos ir tā, ka daļa vīriešu, stiprais dzimums, ir, kā saka, atraduši kādus darbiņus, strādā. Līdz ar to daudziem kolektīviem ir tāda doma, ka apvienosies.”

Savukārt ieskaņas koncerta mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš norādīja: “Ir radušies arī daudz jaunu kolektīvu. Ir daudz jaunu vadītāju, daudz arī jaunu novadu virsvadītāji. Tas nozīmē, ka attīstība notiek. Ir process, kustība, kas arī ir mūsu “Mūžīgais dzinējs”.”

Nākamā gada lieluzvedumā paredzēts caur dejām izzināt Latviju tās dažādībā. Piederība ne tikai Latvijai kopumā, bet arī konkrētam novadam līdz šīm izcelta svētku gājienos, bet šoreiz tas paredzēts arī Daugavas stadionā. Īpaši lepni par to ir sēļi.

Tāpat liela dejotvēlme redzama jauniešu deju kolektīvu vidū. Salīdzinoši vairāk nekā citus gadus deju “Mūžīgajā dzinēja” repertuārā izdejos jaunāko paaudzes pārstāvji.

Kopumā Alūksnē ieskaņas koncertā tikās vairāk nekā 600 dejotāju.