“Pūt, vējiņi” ir viena no pirmajām valsts deju ansambļa “Daile” dejām. Tā tika izveidota 1968. gadā. Bet tikai šogad to pirmo reizi redzēsim Dziesmu un deju svētkos.
“Iznesība, cēlums, stāja. Tā ir ļoti patriotiska. Tā ir mūsu deja,” deju raksturoja dejotāja Ieva Grauda.
1968. gadā tika nodibināts valsts deju ansamblis “Daile” ar mērķi izcelt un parādīt latviešu skatuvisko deju. Par ansambļa vadītāju kļuva Uldis Žagata. Dejai “Pūt, vējiņi” ir īpaša vieta ansambļa vēsturē.
“Šī deja ir gājusi cauri visu laiku “Dailes” vēsturei, kamēr “Daile” pastāvēja. Tas bija tāds ievads, prologs jebkurai “Dailes” programmai. To bija ļoti daudz, bet jebkura programma tika sākta ar “Pūt, vējiņi”. Gatavojoties šiem svētkiem, tika meklētas dejas, kas būtu piemērotas, un man tika uzticēts mēģināt atjaunot “Pūt, vējiņi”,” atklāja horeogrāfs Rolands Juraševskis.
Rolandam Juraševskim deja jāatjauno, jo pēc ansambļa likvidācijas deviņdesmito gadu vidū tā tika aizmirsta.
Dejai bijušas vairākas versijas, un viena no tām bija skatāma 2001. gadā “Rīgai 800” deju lieluzvedumā.
Šogad Dziesmu un deju svētkos redzēsim Ulda Žagatas horeogrāfiju, kas pavisam nesen atjaunota un dejota Tautas deju ansambļa “Dancis” 70 gadu jubilejā.
“Dejotājiem tas ir cietais rieksts,” atzina Rolands Juraševskis.
“Šeit ir jāizjūt dziedājums, plūdums, ir vajadzīga diezgan liela meistarība, un šajā gadā to dejos tikai četri kolektīvi,” pastāstīja Rolands Juraševskis.
“Mēs kā dejotāji un vadītāji uzskatām, ka tās lēnās ir tās grūtākās dejas. Lai atklātu šīs dejas saturu, būtību, ko vēlamies pateikt. Ja tas ir “Pūt, vējiņi”, tas uzliek arī lielu atbildību,” viņš piebilda.
Pirmdien ''Arēnā Rīga'' koncerts ”Vēl simts gadu dejai” sāksies tieši ar deju “Pūt, vējiņi”.
