piedalās gan deju kolektīvos, gan arī vēl līdztekus dzied korī? Šis jautājums satraucis Strenču novada pašdarbniekus, jo svētku koordinatoru sanāksmē saņemta ziņa, ka piedalīties svētkos varēs tikai vienā no kolektīviem, kā arī, piemēram, ja dejo, tad lielajā noslēguma koncertā kopā ar kori dziedāt nevarēs. Aizvadītajā nedēļā beidzās dalībnieku elektroniskā reģistrācija, un tā uzrāda, ka kopumā valstī ir ap 300 svētku dalībnieku, kuri gan dzied, gan dejo.
Strenču kultūras centrā rit jauktā kora „Rītu puse” mēģinājums. Tajā kopā ar citiem dziedātājiem piedalās arī tie koristi, kuri arī dejo un ne jau pirmo gadu ir aktīvi pašdarbnieki. Arī kormeistare Inga Čukure ir jau gadiem savienojusi dalību divos kolektīvos un arī Dziesmu un deju svētkos gan dziedājusi, gan dejojusi, tāpēc ziņa par to, ka tagad būs jāizšķiras, kuru kolektīvu pārstāvēt, ir sarūgtinājusi:
„Es jūtos, jā, ar šo tā kā sodīta, tātad, ja es daru vairāk, man ir jāizšķiras šajā gadījumā, bet, ja es abas lietas varu izdarīt labi, kāpēc es to nevarētu darīt?”
Līdzīgs vērtējums ir arī koristei, Strenču mūzikas skolas direktorei Raldai Ziemulei, arī viņa gan dzied, gan dejo:
„Tas, ka ir jāizšķiras, tas man liekas jau no Dziesmu svētkiem uz Dziesmu svētkiem ir bijis teikts. Mēs, protams, nekad to izvēli neesam izdarījuši, mēs esam gājuši un dziedājuši, nodejojuši, kas jādejo, un gājuši dziedāt uz noslēguma koncertu. Šobrīd es arī neredzu iemeslu, kāpēc es tur nedrīkstētu būt uz skatuves.”
Saprotot, ka deju kolektīvs nevarēs bez viņiem izveidot vajadzīgo rakstu, koristi pieņēmuši lēmumu dejot, nevis dziedāt. Diriģentam Imantam Točam, protams, šī nav iepriecinoša ziņa, un galvenais - līdz ar to nebūs vīru balsu:
„Ja desmit cilvēki un no tiem pieci vīri, tad nu…Mūsu korī ir desmit dziedātāji, kuri[dejo]; ja nu nelaiž viņus uz skatuves, tad viņiem rodas jautājums, kāpēc mums iet dziedāt skatē vai kāpēc mums apmeklēt kopmēģinājumus. Un, teiksim, gada sākumā izvēlēties kolektīvu, tas nozīmē, ka kādam kolektīvam ir jāmirst.”
No 126 Strenču novada pašdarbniekiem divdesmit pieciem dublējas kolektīvi, ar kuriem paredzēts doties uz Dziesmu un deju svētkiem.
Novada dziesmu un deju svētku koordinatore Liene Krūmiņa stāsta, ka šī ziņa par to, ka varēs pārstāvēt tikai vienu kolektīvu, izskanējusi koordinatoru sanāksmē Rīgā:
„Pirmo gadu mums ir kategoriski pateikts, ka nevarēs…Man bija ilgi jāsaņemas un jādomā, kā man ieiet pie kolektīva un tagad teikt - paldies par tiem taviem četriem nodziedātiem gadiem, paldies par tavu cītīgo attieksmi, par braukšanu uz kopmēģinājumiem, un pateikt - tev ir jāizvēlas, vai nu tu dejo, vai nu dziedi.”
Liene Krūmiņa arī vaicā - ja iepriekšējos gadus dejošana dziedāšanai netraucēja, tad kāpēc šajos svētkos to liegt?
„Vai mums pirmo gadu ir Dziesmu un deju svētki? Nav! Šis ir organizēšanas jautājums, to visu var saorganizēt, to visu var salikt tā, lai visi var paspēt visur,” viņa apgalvo.
Sazinoties ar svētku organizatoriem, Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča atzīst, ka vēl ir pāragri runāt par to, ka tiks liegts pārstāvēt vairākus kolektīvus:
„Mēs to situāciju esam pašreiz apzinājuši, mēs pašreiz vēl neesam nekādu lēmumu pieņēmuši, mēs meklēsim noteikti risinājumu.”
Bet, tā kā svētku dienas nav tikai koncerti, bet arī kopmēģinājumi, tad arī tiks vērtēta dalība divos kolektīvos, proti, vai ir iespēja savienot mēģinājumu apmeklējumus:
„Ņemot vērā mēģinājumu grafikus, tad mēs skatīsimies, vai tā noslodze nav pārāk liela, vai netiek traucēts mēģinājumu process. Tajā brīdī, ja ir pilnīgi skaidrs, ka cilvēks netiek ne uz vienu otras nozares mēģinājumu un piedalās tikai pirmajā, tad droši vien tas būs komplicētāk. Tā kā lēmums vēl nav pieņemts, mēs šo jautājumu aktualizēsim nākamajā mākslinieciskajā padomē, nākamajā rīcības komitejā, arī Dziesmu svētku padomē.”
Strenču pašdarbniekus visvairāk satrauc tas, vai noslēguma koncertā uz lielās skatuves arī dejotājiem būs iespēja dziedāt kopkorī.
Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča atzīst, ka arī šajā ziņā nav pielikts punkts, kurš varēs būt uz lielās estrādes un kurš ne, bet organizatoriem ir arī ļoti daudz jautājumu, kuri jāņem vērā, arī drošības aspekts:
„Nav jau mērķis mums kaut ko aizliegt, drīzāk tas ir tā, lai mēs visi kopā saprotam visus apsvērumus, tad jau mēģināsim rast to labāko risinājumu tā, lai dalībnieki ir priecīgi un lai viss arī sekmīgi notiek.”
Pozitīvā ziņa no svētku organizatoriem ir tā, ka ap 300 pašdarbnieku, kuriem dublējas kolektīvi, nav tas lielākais skaits no apmēram 43 tūkstošiem svētku dalībnieku, tādēļ tiek solīts, ka katra dejotāja un dziedātāja iespēja būt abos kolektīvos tiks vērtēta individuāli.
