Četri novadi Skolēnu dziesmu svētkos nebūs pārstāvēti; iemesli - ļoti dažādi

Pirmdien, 6.jūlijā, sākas XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku maratons, kas šogad pulcēs rekordlielu dalībnieku skaitu - teju 38 000 dalībnieku no visas Latvijas. Taču, kamēr daži lielākie novadi uz svētkiem sūtīs pat vairāk nekā 40 kolektīvus, no četriem novadiem - Tērvetes, Aknīstes, Sējas un Mērsraga - svētkos nepiedalīsies neviens skolēns. Kādēļ radusies tāda situācija un vai tas signalizē intereses zudumu par Dziesmu svētku kustību vai gluži otrādi - arvien lielāku konkurenci, noskaidrot devās Latvijas Radio.

Mērsraga tautas nams ir ēka ar gaiši dzeltenām sienām un krāšņām rožu dobēm. No nama kāpnēm pāri galvenajai ielai var redzēt jūru. Ikdienā šeit darbojas vairāki kolektīvi - amatierteātris, senioru deju kopa, bet svētkos uzstājas arī Mērsraga vidusskolas mazie dejotāji un dziedātāji. Lai arī šogad Skolēnu dziesmu un deju svētkos mērsradznieki būs tikai skatītāji, kultūras dzīve te kūsā tāpat.

"Mums te rosības tiešām netrūkst. Mums vienmēr Jūras svētki sakrīt ar Dziesmu svētkiem - tā ir jūlija otrā nedēļa," stāsta tautas nama vadītāja Aija Barovska. Savos 24 gados viņa, iespējams, ir viena no jaunākajām kultūras namu vadītājām Latvijā. Tāds ir arī mazais Mērsraga novads, kas tikai pirms četriem gadiem atdalījās no Rojas. "Principā viss mums ir jauns. Tāpēc es neskatos ar tādu negatīvismu uz to, ka mēs neesam [svētkos], jo mums viss tikai top. Ir vajadzīgs laiks, lai tam visam būtu kvalitāte," spriež Barovska.

Mērsraga vidusskolā darbojas 1.-4.klašu koris un deju kolektīvs, ceturto gadu ir pašiem sava mūzikas skola. "Cik es redzu, bērni grib kaut ko darīt. Galvenais, ka viņiem ir iespēja, ka ir cilvēki, kuri viņus paņem un spēj motivēt," uzskata kultūras nama vadītāja.

Ja mazāko klašu dziedātāji Skolēnu dziesmu svētkos nepiedalās vispār un viņiem Mežaparkā būs īpašs salidojums nākamvasar, tad Mērsraga mazie dejotāji, kuri vienīgie būtu varējuši pārstāvēt novadu svētkos, neizturēja lielo konkurenci. Tāpat kā ļoti daudzi - tautas deju popularitātei augot, mājās palika vairāk nekā trešdaļa dancotāju.

Mērsragas novada kultūras dzīves rīkotāja Aija Barovska cer, ka tas nebūs licis bērniem atmest dejai ar roku. "Droši vien jau vilšanās ir, protams. Bet bija labi, ka Talsos maija beigās notika [svētku] ieskaņas koncerts, kur viņiem bija iespēja piedzīvot mazu daļiņu no tā, kā tas viss varētu būt. Bija gan gājiens, gan koncerts, kopā dejošana. Runāju ar [deju kolektīva] vadītāju, viņa teica - dzirdot, kā skan reklāmas, ir rūgtums. Gribas jau tikt," viņa atzīst.

Mērsrags ir viens no četriem novadiem, kuri Skolēnu dziesmu svētkos šogad nebūs pārstāvēti. Līdzīgā situācijā ir arī mazie Tērvetes, Aknīstes un Sējas novadi. Ilvas Zvejnieces vadītajam Sējas pamatskolas 1.-4.klašu deju kolektīvam skatē pietrūka viena punkta. Bet lielākie bērni tik naski uz dejošanu nav. "Skatēs piedalījāmies trešo gadu, un katru gadu pa kādam punktiņam rezultāti uzlabojās. Šogad iekļāvāmies pirmajā pakāpē, bet diemžēl šajā 1.-4.klašu grupā tika ņemti tikai no 41 punkta. Diemžēl mums šī viena punkta pietrūka, palikām mājās," skaidro Zvejniece.

Arī Sējas novadā kolektīvi darbojas ļoti aktīvi, cik nu var nokomplektēt sastāvus, saka skolotāja. Arī pašvaldība ļoti atbalstot. Viņa cer, ka nākamajos svētkos piedalīsies arī Sējas bērni.

Situācijas, ka kāds novads dziesmu svētkos nav pārstāvēts vispār, bijušas arī agrāk. Piemēram, iepriekšējos svētkos nebija dalībnieku no Zilupes novada. Valsts izglītības satura centra vadītāja vietniece un skolēnu svētku izpilddirektore Agra Bērziņa tam redz dažādus iemeslus. "Jāskatās - ir paaudžu maiņa, mainās kolektīvu vadītāji, mainās bērni, varbūt kāds ir paslinkojis un nav tik veiksmīgi apguvis repertuāru. Jāņem arī vērā, ka šie ir mazie novadi, nelielās skolas. Varbūt ir par maz bērnu, lai izveidotu kolektīvu, pietrūkst kādas rūpes," spriež Bērziņa.

Par spīti sarūkošajam Latvijas iedzīvotāju skaitam Skolēnu dziesmu svētku dalībnieku skaits kopš pirmajiem svētkiem 1960.gadā ir četrkāršojies un šogad sasniedzis atkal jaunu rekordu. Īpaši strauji aug tautas deju popularitāte, ko raksturo virsvadītājas Indras Ozoliņas nosauktie skaitļi: "Dejotāji stadionā būs 16 939, plus vēl 1400 uz horeogrāfiskajām ainām. Diemžēl jāsaka arī bēdīgais fakts, ka aiz strīpas palika vēl 171 pirmās pakāpes kolektīvs. Nezinu, kad tas atrisināsies, kad vēl lielākā stadionā varēs satilpināt visus dejot gribētājus."

Atstāt malā tik daudz labu dejotāju bijis sāpīgs lēmums, atzīst deju virsvadītāja. Daugavas stadionā dejos ne tikai skolu, bet arī pirmsskolas izglītības iestāžu kolektīvi. Ozoliņa personīgi atbalstītu lielāka skaita skolēnu dalību, bērnudārzniekiem ļaujot vēl paaugties.

"Mans personīgais viedoklis - ja mēs jau pašā procesa sākumā būtu atteikušies no pirmsskolas izglītības iestāžu piedalīšanās svētkos, tad mums apmēram 50 kolektīvu tiktu klāt, kuri manā izpratnē ir gan kvalitatīvi iemācījušies, gan ir sapratne. Jo par pirmsskolas izglītības iestāžu bērniem man nav pārliecības, vai tas bērns saprot, kur atrodas. Jā, to saprot vecāki, viņi ir priecīgi, ka bērns pirmo reizi piecos vai sešos gados ticis uz svētkiem, bet vai tam bērnam beigās vēl nav trauma no tā visa stresa, ko viņš tur piedzīvo, un mammas nebūšanas klāt?" spriež svētku virsvadītāja un Siguldas deju kolektīva "Vizbulīte" vadītāja Indra Ozoliņa.

Ja dejotāju vidū skolēnu svētkos konkurence bija milzīga, tad labu koru daudz mājās nepalika, norāda svētku virsdiriģents Gints Ceplenieks. "Katrā no grupām tie bija tikai daži kolektīvi, kas netika, un nevienu brīdi žūrijas kompetencē nav ģeogrāfiskie atlases kritēriji," viņš uzsver. Vienīgais koru atlases kritērijs bijusi kvalitāte.

"Manuprāt, ir svarīgi skaidrot ļaudīm to, ka koris, ansamblis vai deju kolektīvs nav viena gada projekta pasākums. Tas ir ārkārtīgi grūts ilgtermiņa darbs, pedagogu noturēšanas darbs. Tas ir milzīgs kopdarbs, lai bērnus varētu piesaistīt, noturēt un, pats galvenais, attīstīt visu šo sistēmu, prasmi un iemaņas dziedāt, dejot un spēlēt instrumentus," akcentē Gints Ceplenieks.

Jāsecina, ka iemesli, kādēļ atsevišķu novadu bērni šogad palikuši ārpus Skolēnu dziesmu un deju svētku dalībnieku pulka, ir ļoti dažādi. Tomēr nav pamata teikt, ka tautas māksla šajos novados būtu panīkusi.

Kolektīviem, kas stingro atlasi neizturēja un lielajos koncertos nepiedalīsies, būs iespēja uzstāties ielu koncertos, kas no trešdienas, 8.jūlija, līdz sestdienai, 11.jūlijam, notiks Spīķeru kvartāllā, "Lido" atpūtas centrā, Botāniskajā dārzā, kultūras centrā "Ziemeļblāzma", Kalnciema kvartālā un Bērnu slimnīcā. Šiem koncertiem pieteikušies 103 kolektīvi. Aknīstes, Mērsraga, Tērvetes un Sējas kolektīvu gan to vidū nav.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti