Cēsu kultūras biedrības „Harmonija” namā sapulcējušies vairāki koru pārstāvji, kas ir arī šīs biedrības dalībnieki un atbalstītāji. Kaut arī no dažādiem koriem, ātri vien dziesmā tiek atrasta kopīga valoda. Visus šos cilvēkus vieno arī tas, ka būts jau vairākos Dziesmu svētkos un no katriem mājās glabājas suvenīri un piemiņas lietas, kas tagad nestas uz izstādi.
Izstādes autore Astrīda Kamša rāda afišas, albumus. Katrs no dziedātājiem nesis kaut ko no savām atmiņām, piemēram, Mirdzai Šēnbergai, kura bijusi jau 14 Dziesmu svētku dalībniece, ir visai daudz izstādei nesto lietu – krekliņi, krūzītes, nozīmītes.
Kora „Wenden” dalībnieks Jānis Lūkins apkopojis sava kolektīva vēsturi. Citi stāsta, ka te var redzēt arī pat viņu ģimenes un dzimtas dziedāšanas tradīcijas, tādas ir arī kora Ābele dalībniecei Laimai Tēraudai: „Es nāku no dziedātāju dzimtas, visi ir dziedājuši, es arī, tālāk dzied dēls un mazmeitiņa, un tas ir liels prieks.”
Runājot par šīs izstādes mērķi, kora „Vidzeme” prezidente Inese Voldiņa stāsta, ka tas ir arī piesaistīt jaunos dziedātājus, parādot, ka būt korī jau nenozīmē tikai dziedāšanu, bet dzīvesveidu: „Tā ir liela ģimene, un kolektīvu tad izdodas uzziedināt.”
Cēsu koru dziedātāji atzīst, - kamēr vien būs latvieši, diezin vai pienāks tāds brīdis, kad par kordziedāšanu un Dziesmu svētkiem varēsim runāt tikai kā par muzejisku vērtību.
Šī izstāde Cēsu Harmonijas namā būs skatāma līdz pašiem svētkiem, un tad jau visi to dalībnieki aicināti piedalīties Dziesmu svētku atmiņu stāstu konkursā.
