Māra Gredzena: Būs tā vērts, būs interesanti
"Man šķiet, ka tas ir skaisti, ka arī es tur esmu bijusi kā tāds puzles gabaliņš visā tajā lielajā, lielajā bildē. Esmu tur devusi savu artaviņu,” Latvijas Radio raidījumā “Sanākam, sadziedam, sasadancojam” saka Māra Gredzena, viena no šo Dziesmu un deju svētku brīvprātīgā darba veicējām.
Ikdienā Māra Gredzena strādā par tulku, viņas specialitāte ir tulkošana no vācu, angļu un slovēņu valodām, taču jau tūlīt pēc vidusskolas beigšanas Māra ir iepazinusi brīvprātīgā darbu, piedaloties dažādos studentu apmaiņas projektos. Arī šajos Dziesmu un deju svētkos viņa ir pieteikusies brīvprātīgo rindās.
“Ņem, kur vajag, skatās, kur var tikt. Pieteicos uz Mežaparku, tad redzēs, kas būs, varbūt būs vietas jāierāda, varbūt ūdens jāpadod cilvēkiem vai vēl kas jānoorganizē, lai visu paspēj laikā. Tad redzēs. Būs tā vērts un būs interesanti,” par brīvprātīgā darbu gaidāmajos svētkos bilst Gredzena.
Pirmā pieredze viņai bija brīvprātīgā darbs Strādājošo sporta spēlēs 2001. gadā, pēc vairākiem gadiem viņa devusies uz Slovēniju un kā Eiropas brīvprātīgā darba pārstāve piedalījusies projektā. Kad atgriezusies Latvijā, viņa arī iesaistījusies brīvprātīgajā darbā, jo interesēja piedalīties pasākumos, satikt jaunus cilvēkus, redzēt pasākumus no iekšienes.
Baltijas un Ziemeļvalstu dziesmu svētkos Gredzena ir bijusi Dānijas kora koordinatore. Tas nozīmē būt atbildīgai par to, lai koris būtu visur laikā. Gadījies arī pateikt kādu stingrāku vārdu, ka ir jādodas tur vai tur.
“Ja ir iespēja, apmeklēju pārējos pasākumus, ja nav tiešie brīvprātīgā pienākumi jāpilda. Savā ziņā brīvprātīgajam ir plašākas iespējas visu redzēt, jo viņš var ielīst, kur cilvēks neiedomājas ieiet, un apskatīties, kas notiek. Protams, netraucējot,” atzīst Gredzena.
Un tā ir arī iespēja gūt plašāku pieredzi un kontaktus.
“Arī tulkošanas jomā kontakti nodibināti, vienai kundzei no dāņu kora ir tulkošanas birojs Dānijā, var veidot attiecības privātā un profesionālā jomā,” atklāj Gredzena.
Dziesmu svētkos Gredzenu interesē viss, kas saistīts ar dziesmu.
“Es labprāt apskatītu, kā tas viss notiek, kā viss mutuļo, kā varu palīdzēt to visu noorganizēt, lai tā plūstoši, skaisti un dziedoši būtu,” bilst Gredzena.
“Ir iekšējs dziļš gandarījums, ka esmu piedalījusies, palīdzējusi.”
Uldis Kazaks: Visi šie projekti ir absolūts kontrasts ar ikdienas darbu
"Man patīk klasiskās vērtības, nevaru iedomāties dziesmu svētkus bez “Gaismas pils”. Bet tā nav man lielākā kulminācija, katru reizi atrodi ko jaunu,” atzīst Uldis Kazaks. Viņš arī veiks brīvprātīgā darbu.
Šajos Dziesmu un deju svētkos Kazakam ir iedalīts koordinatora darbs transporta nodaļā. Uldim aiz muguras ir visai raiba pieredze brīvprātīgo darba jomā. Tas sācies pirms 3–4 gadiem ar brīvprātīgā darbu Starptautiskajā Rīgas filmu festivālā, tad Lielajā Kristapā, Eiropas koru olimpiādē. Šobrīd Uldis Kazaks ir arī brīvprātīgais festivālā “Rīgas Ritmi”. Ar lepnumu viņš stāsta, ka Pasaules čempionātā U-18 hokejā bijis Kazahstānas izlases koordinators.
“Darbs saistīts ar auto krāsošanu, absolūts kontrasts visi šie projekti ar ikdienas darbu,” atklāj Kazaks.
Pildot brīvprātīgā pienākumus, Kazaks izvēlas sarežģītākus darbus.
“Ir saspringums, ņemšanās, bet pēc tā ir gandarījums par padarīto,” atzīst Kazaks.
Dziesmu svētkos viņš kā brīvprātīgais piedalās pirmo reizi, bet ir bijis dalībnieks vairākas reizes, jo spēlējis Alūksnes Valsts ģimnāzijas orķestrī. Iespējams, tāpēc arī izvēlējies brīvprātīgā darbu, jo par svētkiem ir labas atmiņas un ir interesantāk būt Dziesmu svētkos no otras puses, nevis sēdēt skatītāju rindās.
“Problēma, ar ko esmu saskāries brīvprātīgo darba sakarā, ka cilvēki uzskata, kad darbs ir brīvprātīgs, arī varu nākt brīvprātīgi. Tā nav. Tas ir darbs – lielais vārds ir darbs, nevis brīvprātīgais,” vērtē Kazaks.
Vai tā ir privilēģija, visur būt klāt un visu redzēt?
“Tā savā ziņā ir alga par padarīto – būt klāt koncertos un mēģinājumos. Var izvēlēties, var stāvēt divas naktis rindā un pirkt biļeti par dārgu naudu, vai darboties un saņemt algu. Gandarījums par padarīto un tiec pasākumā,” norāda Kazaks.
Un jau tagad viņš bilst, ka zina, piedalīsies arī nākamos svētkos.
"Pēc visa, ne tikai pēc dziesmu svētkiem, ir nostalģija, kaut kas ir beidzies. Būs pēc četriem gadiem, un es atkal tur būšu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir jēga kaut ko darīt un būt tajā iekšā," tā Kazaks.
