Dziesmu un deju svētku laikā nodarbināti ap 400 brīvprātīgo. Viņu uzdevumi ir dažādi, piemēram, telpu sakārtošana pasākumiem un dalībnieku konsultēšana. Brīvprātīgā Viktorija strādā Vērmanes dārza informācijas centrā. Viņa atzīst, ka šādā veidā var justies kā daļa no lielajiem svētkiem.
„Ļoti patīk. Tu saproti, ka dari savu darbu, tu mēģini palīdzēt cilvēkiem, un tu arī saproti, ka esi kaut kāda varbūt pavisam, pavisam neliela, bet tāda daļa no kaut kā nenormāli apjomīga un liela. Tu saproti, ka tavs vārds arī paliks tajā Dziesmu svētku vēsturē, tāpēc sajūtas ir arī tādas pacilātas,” pauž Viktorija.
Dziesmu un deju svētku laikā nodarbināti ap 400 brīvprātīgo. Latvijas Radio sastaptie dzeltenajos T-kreklos tērptie brīvprātīgie atzina, ka ir nedaudz žēl, ka nav iespējams svētkus izbaudīt pilnībā, tomēr emocijas sniedzas pāri lielajam karstumam un nogurumam. „Ir ļoti daudzas dažādas emocijas, un ir brīži, kad ir nogurums, un ir arī ļoti skaisti brīži, iedvesmojoši brīži, kad liekas, ka tiešām ir bijis vērts te būt,” brīvprātīgais Nils stāsta par savām sajūtām.
Sandija atzina, ka viņu vilinājis uzzināt, kā notiek gatavošanās un norise Dziesmu un deju svētku laikā, tāpēc izlēmusi pieteikties kā brīvprātīgā: „Gribējās paskatīties no malas, kā tas viss notiek, kāda ir tā Dziesmu svētku aizkulišu darbība.”
Uzrunātie jaunieši par lielākajiem ieguvumiem min brīvprātīgo darbā iegūto pieredzi, iespēju palīdzēt un piedzīvot kaut ko līdz šim neredzētu. „Iespējams satikt pēc iespējas dažādākus cilvēkus. Pieņemsim, Mazajā Ģildē bija tikšanā ar mazākumtautību cilvēkiem, kuri ir pilnīgi savādākas mentalitātes kā latvieši, un tas uzreiz dod savādākas emocijas,” par iespaidiem šajās dienās stāsta Sabīne.
Sastaptie brīvprātīgie norāda, ka pārstrādājušies neesot, jo viņiem pienākas arī brīvais laiks, kad spēki tiek atgūti. Tāpat jaunieši atzinīgi vērtē Dziesmu un deju svētku organizatorisko pusi, jo līdz šim viņi nav saskārušies ar būtiskām nesaskaņām vai nepilnībām. „Ir bijuši arī sarežģījumi kaut kādi, varbūt nelielas neskaidrības, bet tās visas ir atrisinātas, un kopumā jau nu nekā tāda traka vai nepieņemama nav bijis,” saka Nils.
Visi jaunieši atzina, ka labi padarīta darba sajūta un lielākās emocijas vēl tikai gaidāmas nedēļas nogalē.
Dziesmu un deju svētku brīvprātīgajiem būs iespēja iesaistītes arī Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gada pasākumos, tostarp Pasaules koru olimpiādē, kas ir pasaulē vērienīgākais koru sadziedāšanās pasākums, un, pulcējot apmēram 20 000 dziedātāju no visas pasaules, 2014.gada jūlijā notiks Rīgā.
