"Gājiens varētu ilgt līdz par desmit stundām, bet tā nav galvenā neapmierinātība. Galvenais neapmierinātības cēlonis ir tas, ka gājienam vienmēr jābūt uz kaut kurieni. Gājiens nevar būt no visaugstākā simbola uz vienkārši punktu pilsētas kartē," norāda Brikmanis. "Nākotnē gājienam vajadzētu paredzēt atsevišķu dienu pašā svētku norises sākumā."
Kā vēstīts, šonedēļ, atskatoties uz paveikto un gatavojoties gan nākamajiem skolu dziesmu un deju svētkiem un arī 2018. gadam, kad Latvijas simtgadē notiks Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, risinājās konference par gatavošanos lielajam notikumam. Tajā līdzās priekam un saviļņojumam, kā arī lieliem sapņiem, minēta kritika par šī gada svētku norisi.
„Ar Dziesmusvētkiem kopumā esmu apmierināts pat ļoti," intervijā Latvijas Radio norāda Brikmanis. „Ar izvērtējumu? Varēja būt daudz konstruktīvāk."
Dziesmu un deju svētku režisors skaidro, lai gan svētki ir izdevušies, jāsāk jau laikus tiem gatavoties, tas nozīmētu gan samazināt birokrātisko slogu, gan arī pulcēt vienkopus visu vecumu dejotājus, dziedātājus un spēlētājus.
Reglamentējot katru norisi, mēs iznīcinām šīs kultūras vienu no būtiskākajiem dzinējspēkiem. Tās ir neformālās zināšanas par to, kā lietām jānotiek," uzsver Brikmanis.
Dziesmu un deju svētku režisors Uģis Brikmanis aicina veltīt svinīgajam Dziesmu un deju svētku gājienam veselu dienu un to neapvienot ar lielo noslēguma koncertu.
Tāpat Brikmanis atgādina, ka vēlme veidot atsevišķu mācību stundu par dziesmu svētkiem nespēj aizstāt klāt būšanu, kopā dziedāšanu, tautas tērpa pareizu nēsāšanu.
Esošā sistēma ir ārkārtīgi inercionāla, banāli izsakoties, un prasa no cilvēka tonnām bezjēdzīga darba," svētku rīkošanas sistēmu kritizē Brikmanis.
Režisors cer, ka Dziesmu un deju svētki iegūs atzinību arī Latvijas izskoloto un ārvalstīs strādājošo mūziķu vidū, kas varētu piedalīties visas Latvijas tautas svētkos.
