Sešu dienu intensīvā filmēšana nu ir redzama 46 minūšu garā koncertfilmā, kurā atklājas jauniešu talanti, prieks par kopā būšanu un dažādas interesantas atklāsmes par dziedāšanas nozīmi. Koncertfilmas vadmotīvs ir sasaukšanās gan savā kolektīvā, gan visā Latvijā, apvienojot visus dalībniekus no visiem novadiem, un atslēgas vārds ir – rotā. 2020. gada vasarā šiem konkursu "Balss 2020" un "No baroka līdz rokam 2020" laureātiem bija kopā jāuzstājas "Hanzas peronā", bet liktenis bija lēmis savādāk, tāpēc viņi tiekas filmā, ko paši pirmo reizi arī ieraudzīja tikai 20. oktobra vakarā. Koncertstāstu iesāk aktieris Jānis Ēriks Grūtups ar Ulda Ausekļa dzejoli "Garā pupa", kas iezīmē arī galvenos pieturas punktus visā koncertfilmā "Līdz pašām debesīm": visa mainību, transformāciju, lielu mērķu nospraušanu un sasniegšanu, sevis pilnveidošanu un spēju izbaudīt brīdi.
Katrs kolektīvs savu dziesmu izpilda individuāli savā dzimtajā pilsētā, tādā veidā vairāk atgādinot muzikālu kolāžu, bet visus vieno greznošanās, rotāšanās, lielīšanās šo vārdu vislabākajā nozīmē ar savu dziesmu, balsi, talantu un kolektīvu.
Filma ļauj arī ieskatīties koncertu aizkulisēs, kur parastais klausītājs parasti netiek ielaists.
Uziešanas/noiešanas mēģinājumi, mikrofonu un dažādu scenogrāfijas elementu nēsāšana, matu pīšana, instrumentu skaņošana, vainagu taisīšana un priecīgais satraukums pirms pašas dziesmas ir tās lietas, kas filmu atdzīvina un padara tik ļoti sirsnīgu. Samontētajos kadros redzami mūsdienu bērni un pusaudži, kas divus vārdus runā latviski un trešo angliski, kas zina visus jaunākos interneta trendus un mīmus, bet tai pašā laikā viņiem ir gods uzvilkt tautas tērpu un dziedāt latviešu tautas dziesmas.
Visi priekšnesumi bija kā muzikāli, tā vizuāli baudāmi mākslas darbi, bet atmiņā iespiedās daži, kas pozitīvi pārsteidza ar savu oriģinalitāti un atraktivitāti. Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas vokālais kvartets "3 tenori un vīrietis" ar dziesmu "Bēdu manu lielu bēdu" Kārļa Rūtentāla apdarē un Krāslavas Mūzikas skolas tautas instrumentu orķestris "Ziķeri" ar tautas dziesmu "Tolka" Ilonas Rupaines un Fināra Lipska apdarē.
Pa vidu dziesmām dalībniekiem uzdod jautājumus par svētku nozīmi un dziedāšanu. Kāpēc tu dziedi? Ko tev nozīmē uzvilkt tautas tērpu? Kāpēc tu gaidi dziesmu svētkus? Kas tev pietrūkst šobrīd? Un kā īsti ir dziedāt vienam un kā kopā ar citiem? Tie ir tikai daži no jautājumiem, kas tika uzdoti. Filmēšanas komanda maģiskā kārtā laikam bija ļoti labi iejutusies starp dalībniekiem, tāpēc atbildes bija pārsteidzoši tiešas un nesamākslotas.
Bērni un jaunieši dara to, kas viņiem sagādā prieku, viņi lepojas ar sevi un savu tautu, viņi tic un cer uz labākām dienām un iedvesmo darīt vairāk, un eksperimentēt biežāk.
Viņi dzied, jo tā var atklāt sevī ko jaunu, var atbrīvot emocijas, kas sakrājušās ilgākā laikā, un tikties ar draugiem, kas šajā laikā nozīmē tik daudz. Un, ja reiz esi sācis dziedāt, apstāties jau vairs nevar. Ieklausoties jauniešu atbildēs, saprotu, ka jāmācās dzīve tvert vieglāk un jāmācās no jauna izbaudīt lietas, kas agrāk likās tik pašsaprotamas, bet tagad pieaugošo normu dēļ ir kaut kur pamestas.
Filmā komandas darbs redzams un klausāms katrā sīkākajā detaļā. Vēja šalkas, ūdens čalošana, kaiju klaigas, dalībnieku smiekli un daudz kas cits veido tik košu un pilnasinīgu Latvijas ainavu, ļaujot filmai konkurēt ar jaunākajiem "Netflix" ražojumiem un pat pārspēt tos.
