Pirmkārt, svarīgi atcerēties Jāņa Cimzes lielo nozīmi koru kustības pirmsākumos, jo viņa dibinātajā Skolotāju seminārā Valmierā un Valkā tika sagatavoti skolotāji (42 darba gados semināru pabeidza 431 skolotājs), kuri pagasta un draudzes skolās prata bērnus arī muzikāli attīstīt. Koru mākslinieciskās kvalitātes pamatā bija a cappella dziedāšanas prasme, ko spēja nodrošināt visi Jāņa Cimzes semināra absolventi.
"Svētku lāde"
Spilgti notikumi caurstrāvo Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vēsturi. Cik īsti sena tā ir? Kad draudžu un pagastskolu skolotāji saprata, ka ar mācēšanu lasīt, rakstīt un rēķināt vien bērna attīstībai nepietiek?
Par pārmaiņu vējiem, atmodas vēsmām, personībām un iešanu plašumā ciklā "Svētku lāde" stāsta savas jomas profesionāļi, erudīti aculiecinieki un pieredzes bagāti dalībnieki.
Kad mācītājs Juris Neikens 1864. gadā sapulcināja novada vīru korus pirmajai dziesmu dienai Dikļu mācītājmuižas birzē, dalībnieku vidū bija arī tuvējo skolu bērnu kori (ap 120 skolēnu).
Bet jau 1866. gada 18. jūlijā mācītājs Rūdolfs Guleke (1873-1900) sarīkoja Bērnu svētkus, kuros piedalījās 5 draudzes skolas ar 200 skolēniem, lai dziedātu vairākbalsīgas dziesmas. Toreiz zirgu pajūgos esot sabraukuši bērni no Liezēres, Cesvaines, Ērgļiem, Lubānas un Lazdonas un noturējuši skaistu koncertu luterāņu baznīcā. Pēc tā bērni kājām gājuši uz 2,5 kilometrus tālo “Rožu birzi” Praulienas mācītājmuižā. Tur skolotāja Kārļa Pētersona un mācītāja Gulekes vadībā bērni gājuši rotaļās, laiku pa laikam uzdziedot pa dziesmai no kopējā repertuāra un klausoties Lazdonas vīru kora priekšnesumus.
Būtībā var uzskatīt, ka tie bija pirmie skolēnu dziesmu svētki Latvijā, un var droši teikt, ka bērnu dziesmu svētku kustība aizsākusies laukos, nevis Rīgā.
Lai atgādinātu par dziesmu svētku tradīciju aizsākumiem Madonas novadā teju pirms 150 gadiem, mākslinieks Ivars Mailītis "Mācītājmuižai" izveidoja simboliskas stabules, kuras aplūkot iespējams ikvienam. Ivaram Mailītim doma par svētku vizuālo tēlu radās, iedvesmojoties no Pētera Kundziņa gleznas, kurā attēlots ganiņš ar stabulīti.
Kas attiecas uz Rīgu, ļoti svarīgi zināt, ka 1922. gadā no 18. jūnija līdz 22. jūnijam Rīgā notika I Latvju jaunatnes svētki, kuros piedalījās 126 kori ar 3000 dalībniekiem. 1928. gadā – II Latvju jaunatnes svētki ar 5000 dalībniekiem.
Paldies kolekcionāram Robertam Kulpem no Ikšķiles, kurš atradis vēsturiskus fotoattēlus un nozīmītes gan no 1922., gan 1928. gada Latvju jaunatnes dziesmu svētkiem jaunceltajā Esplanādes estrādē Rīgā. Par virsdiriģentiem tika aicināti trīs pieredzes bagāti meistari: Pauls Jozuus (svētku laikā saslimst) un divi debitanti – Teodors Reiters un Emilis Melngailis.
"Svētku lāde"
