Priežu un jūras ieskautajā Mērsragā Latvijas Radio iegriežas jau trešo reizi, kopš mazais novads ar pusotru tūkstoti iedzīvotāju gatavojas dalībai dziesmu svētkos.
Uz iepriekšējiem skolēnu svētkiem mazie mērsradznieki netika; arī aizpērn lielajos svētkos neizdevās iekļūt. Tomēr toreiz secinājām, ka kultūras dzīve Mērsragā kūsā, un tās rīkotāji lika lielas cerības uz šā gada skolēnu dziesmu un deju svētkiem: tieši tobrīd skolā dzima koris un pirmos soļus spēra deju kolektīvs.
Divus gadus vēlāk Mērsraga vidusskolā satiekamas šī kora un deju kolektīva vadītājas. Sarmīte Laure vada 1. - 4. klašu un 5. - 9. klašu deju kolektīvu, bet Aija Kaļiņičenko ir 5. - 12. klašu kora vadītāja.
“Mācu arī latviešu valodu un literatūru, un mazliet mūziku,” viņa piebilst. “Es savukārt esmu sākumskolas skolotāja,” iesmejas Laure.
“Mēs ar Sarmīti esam entuziastes – mums vienkārši patīk to darīt,” secina Kaļiņičenko.
Skolas kori viņa nodibināja pēc 2018. gada Vispārējiem dziesmu svētkiem, kuros pati piedalījās ar Vandzenes kori.
“Tā ka mums pagājušogad bija tikai pirmā skate. Gāja labi, pat negaidījām, ka būs tik labi, jo mēģinājumi bija saspringti. Manuprāt, ja bērni nav pieraduši pie kora dziedāšanas un dejošanas... Skolā šī tradīcija kaut kad ir bijusi, bet ir bijis tāds pārrāvums. Līdz ar to skolēni jau nemaz nesaprot, kam tad gatavojas – tas mērķis vēl ir nezināms un nesaprotams,” stāsta diriģente.
“Un ir jāsaprot, ka mēģinājumos vienmēr ir jābūt, ka tas nav tā – mēs atnākam, padauzāmies, paspēlējamies, un tad gribam kaut ko lielu. Tas ir liels darbs,” piebilst viņas kolēģe.
Sarmītes Laures vadītajam 5. - 9. klašu deju kolektīvam “Noras” ir trīs gadi, un šīs ziemas skatēs lielo konkurenci par iespēju dejot Daugavas stadionā tas diemžēl neizturēja. Bet uz svētkiem bija apņēmušies braukt tāpat.
“Es būtu viņus gatavojusi ielu koncertiem. Tur bija jāsagatavo desmit minūšu repertuārs ar vairākām dejām, kas nav iekļautas lielajos koncertos. Mēs būtu mēģinājuši tādā veidā tikt uz svētkiem, lai bērni vismaz redz, kā tas notiek,” saka skolotāja.
Savukārt Mērsraga koris nemaz nezina, vai būtu izturējis atlasi, jo Covid dēļ izšķirošās skates nenotika. Skolotāja Aija Kaļiņičenko gan par to daudz nebēdā.
“Ir vairāki skolēni no sākumskolas, kuri šogad nebūtu varējuši tikt uz svētkiem, bet gribētu nākt uz kori. Tur ir vairākas dziedošas meitenes, kas varētu papildināt kori. Nākamgad viņas jau būs pamatskolā un varēs darboties. Tā ka es pat skatos pozitīvi mūsu gadījumā. Protams, jā, no otras puses – tas bija tik tuvu, svētki bija ar roku aizsniedzami... Skolēniem, protams, tas varētu būt sāpīgāk,” viņa nopūšas.
“Ir mazliet bēdīgi – vispirms mēs skatē netikām tālāk, un pēc tam pat nekas nenotika...” atzīst Mārtiņš Lauris no 8.klases. Viņš ir dejotājs, tāpat kā Marta Oboleviča.
“Es pabeidzu 6. klasi un apmēram divus gadus dejoju 5. - 9. klašu deju kolektīvā “Noras”,” viņa stāsta.
Kāda ir sajūta pirms nenotiekošajiem dziesmu svētkiem? “Slikta,” Marta neslēpj. Arī viņai lielāko vilšanos sagādājusi neveiksme skatē, bet tas, ka nebūs iespējas pat redzēt svētkus kā ielu koncertu dalībniecei, sarūgtinājis vēl vairāk.
Tomēr uz jautājumu, vai skolēnu ieskatā lēmums par svētku pārcelšanu bijis pareizs, viņi nekavējoties atbild: jā.
“Vajadzētu, lai viss ir droši un nesaslimtu vairāk cilvēku. Lai nebūtu trakāk,” spriež Mārtiņš.
Martai un Mārtiņam šie būtu bijuši pirmie dziesmu un deju svētki. Bet vidusskolniecei Laurai Ķiršakmenei aizpērn izdevās ar Vandzenes kori piedzīvot lielos Dziesmu svētkus. Lai gan mēģinājumi brīžam likušies nogurdinoši, tas prātā palicis kā liels notikums.
“Tas bija kaut kas nebijis. Svētki mani ļoti saliedēja ar kolektīvu – visa tā gulēšana vienā klasē, iešana kopā uz mēģinājumiem, runāšanās... Patika, bija labi,” atceras Laura.
Par vienu no gaidītākajām svētku dziesmām Laura sauc “Saule, pērkons, Daugava”, šā gada repertuārā ļoti patikusi arī Renāra Kaupera dziesma “Par mezgliem”. To koris ierakstījis arī šopavasar, strādājot attālināti.
“Dažām dziesmām es ierakstīju balsu partijas un lūdzu bērniem, lai atsūta, kā ir mājās mācījušies. Lielāks mērķis mums bija uz Ģimenes dienu – izveidot videoklipu. Bērni sasūtīja fotogrāfijas ar ģimenēm un savu balss ierakstu, es visu saliku kopā, un tā mums tapa tāds ieraksts kā sveiciens visiem,” stāsta skolotāja Aija Kaļiņičenko.
Pašlaik plānots, ka 12. skolēnu dziesmu un deju svētki notiks nākamvasar, tajos varēs piedalīties visi šā gada dalībnieki, un tas neietekmēs visu nākamo svētku norises grafiku.
Pašlaik tiek saskaņotas svētku norises vietas jaunajos datumos, un tas ir liels izaicinājums, atzīst rīkotāju pārstāve Inga Vasiļjeva, jo daudzo pārcelto pasākumu dēļ Rīgā nākamvasar veidojas telpu deficīts.
“Saistībā ar “Covid” krīzi situācija pasaulē mainās vai ik dienu. Tas ir vislielākais izaicinājums, un ir pilnīgi skaidrs jau šobrīd, ka primāra būs dalībnieku un skatītāju drošība. Plānojot un realizējot arī nākamo gadu, mēs būsim ļoti atkarīgi no situācijas, kādu šis vīruss diktēs mūsu sadzīvē,” viņa norāda.
Tādēļ ar dažādiem iespējamajiem svētku scenārijiem jārēķinās arī nākamvasar. Pašlaik tiek plānots, kad varētu notikt šopavasar atceltās skates. Zināms, ka deju lielkoncerta programma nemainīsies, bet koru koncertā Mežaparkā radošā komanda pašlaik strādā pie nelieliem programmas precizējumiem.
Tikmēr Mērsragā satiktie dejotāji un dziedātāji atcelto svētku dēļ plinti krūmos nav metuši un ir apņēmības pilni gatavoties nākamajai vasarai. Lai gan dažbrīd mēģinājumos esot grūti, nu jau pēc dejošanas un dziedāšanas pa īstam paguvuši noilgoties.
