“Godinām ar dziesmām, jo vēsturiskā tradīcija ir saistīta ar koru dziedāšanu un vēl esam spilgtās emocijās pēc vakardienas koru konkursa fināla. Likumsakarīgi, ka šodien godinām karogu,” ir pārliecināta Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte.
Karogu godināšanu ieskandināja Dziesmu karu laureāti – jauniešu koris “Kamēr…”, sieviešu koris “Balta” un vīru koris “Dziedonis”. Karogu goda sardzē – tautas deju ansambļa “Daiļrade” pārstāvji. Karogu godināšanu atklāja ar Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju” –dziesmu, kuru komponists rakstīja vīru koriem un ar kuru tika atklāti Pirmie Vispārējie latviešu dziesmu svētki. Tajos arī pirmo reizi tika pacelts tagadējais Dziesmu svētku simbols - “Līgo” karogs.
To esam ieraduši redzēt Dziesmu svētku atklāšanā, un tas nāk no tālā 1873.gada, taču “Līgo” karoga oriģināls, protams, atrodas Rīgas Kuģniecības un vēstures muzejā. Pirmais karogs tika darināts Leipcigā par latviešu biedrības dāmu ziedojumiem, un Dziesmu svētkos tas tika lietots līdz 1938.gadam.
“Tas ir izšūts Leipcigā. Baumaņu Kārlis saņēma 6 rubuļus par kāta darināšanu. Vai tas nav skaisti?” pasmaidīja Rīgas Latviešu biedrības mūzikas komisijas priekšsēdētājs Arvīds Bomiks.
Šie fakti ir fiksēti dokumentos, bet joprojām nav skaidrs, kurš ir “Līgo” karoga dizaina autors. Viena versija pieļauj, ka tas ir gleznotājs Kārlis Hūns, cita – ka pats Baumaņu Kārlis. Lai vai kā, Dziesmu svētki nav iedomājami bez šī “Līgo”.
