“Kopš 2013. gada dalībnieku un pulciņu skaits no pasaules, kas piedalās Dziesmu svētkos, ir dubultojies,” Latvijas Radio raidījumā “21. gadsimta latvietis” atzīst Eiropas Latviešu apvienības kultūras referente, Eiropas koru virsdiriģente Inguna Grietiņa-Dārziņa.
“No vienas puses, mēs priecājamies, jo varam sadziedāties, ir konkurence, interesanti sadarboties, ir koncerti. No otras puses, skumji – tas rāda, ka latvieši aizbrauc no Latvijas," turpina Grietiņa-Dārziņa.
Lai process būtu draudzīgāks un godīgāks visiem – Latvijas un diasporas kolektīviem –, kopš 2016. gada arī skates nolikums ir vienāds visiem. Atlaižu nav nevienam, lai neveidotos situācija, ka ar vienādu iegūtu punktu skaitu diasporas koris var piedalīties svētkos, bet kāda Latvijas pagasta korim jāpaliek mājās.
“Darām visu, lai tiktu uz Dziesmu svētku skatuves Mežaparkā un dejotu Daugavas stadionā, lai braši izbaudītu Dziesmu svētku garu Latvijā un satiktu savus draugus,” tā Grietiņa-Dārziņa.
Eiropas koru virsdiriģente atklāj, ka, gatavojoties svētkiem, ir notikuši vairāki reģionālie svētki Eiropā, kuros satikušies latviešu kolektīvi un šajos svētkos ieradušies arī Dziesmu un deju svētku virsdiriģenti un virsvadītāji no Latvijas, lai strādātu ar kolektīviem.
“Reģionālo kultūras svētku ietvaros Britu salās Aira Birziņa bija atbraukusi, lai strādātu ar Īrijas un Lielbritānijas koriem,” bilst Grietiņa-Dārziņa. Ar dziedātājiem Ziemeļeiropā strādājuši Ints Teterovskis un Agita Ikauniece, Nīderlandē Kaspars Ādamsons strādāja ar Centrāleiropas koriem.
“Tā mēs iegūstam pieredzi un ziņu no Latvijas. Tāpēc ir svarīgi Eiropā pulcēt cilvēkus kopā pa reģioniem,” uzskata Grietiņa-Dārziņa.
Dziesmu svētku noslēguma koncerta "Zvaigžņu ceļā" mākslinieciskais vadītājs, virsdiriģents Mārtiņš Klišāns, kurš nesen viesojies Toronto un strādājis ar Amerikas kontinenta dziedātājiem, atzīst, ka Kanādas un ASV dziedātāji ļoti piepūlas, lai apgūtu svētku repertuāru, un problēmas ir tieši tādas pašas, ar kādām sastopas katrs pašdarbības kolektīvs, apgūstot repertuāru.
“Lielākais ieguvums ir emocionālā puse un kopā būšana, un simtgades svinēšana. Tas ir svarīgs faktors nācijas vienotības nostiprināšanā. Liels dopings diasporas cilvēkiem,” norāda Klišāns.
Grietiņa-Dārziņa stāsta, ka viņai šajos Dziesmu un deju svētkos izdosies īstenot jau kopš 2008. gada lolotu ieceri “Pasaules latviešu dienu”. Kopā sanākšanas diena, kā to dēvē pati organizatore, būs 2. jūlijā: to ievadīs konference “Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai” Rīgas Latviešu biedrības namā. Būs arī koncerts, kurā skanēs tikai ārzemēs dzīvojošo latviešu darbi, bet noslēgumā paredzēts danču vakars. Grietiņa-Dārziņa stāsta, ka koncertam būs jāmeklē cita norises vieta, jo dalībai pieteikušies ap 1000 dziedātāju, dejotāju un folkloristu.
