Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Lilijas Berzinskas “Atmiņu kaste”

Vai apdraudēti 2023. gada Dziesmu un deju svētki?

Arī pūtēju orķestri un dejotāji bažījas par 2023. gada Dziesmu un deju svētku norisi

Nebeidzams jautājums, kuram šoreiz atteikt dalību mēģinājumā, un kolektīva satikšanās pilnā sastāvā tikai koncertā – tā šobrīd ir amatierkolektīvu ikdiena. Dziesmu un deju svētku norise plānota jau nākamgad, bet koristu, dejotāju un orķestrantu darbs un repertuāra apguve vēl aizvien notiek ierobežotā veidā. Tāpēc virsdiriģenti vērsušies pie valsts augstākajām amatpersonām ar lūgumu pārskatīt pašreizējos ierobežojumus, citādi Dziesmu svētku norise ir apdraudēta.

Dziesmu svētku virsdiriģentu pacietības mērs ir pilns, tāpēc valsts augstākajām amatpersonām nosūtīta vēstule. Tajā teikts – ja pēc mēneša nevarēs atsākt normālu amatierkoletīvu mēģinājumu procesu un pašreizējie ierobežojumi netiks pārskatīti, 2023. gada Dziesmu svētku norise ir apdraudēta.

“Pašreizējie noteikumi par 15 kvadrātmetriem uz vienu cilvēku – tas tiešām ir diezgan skarbi, jo pat normālās koncertvietās un zālēs, kā, piemēram, man ir Ogres Kultūras centrā, kur vienmēr notiek koru koncerti, kamermūzikas koncerti un koru skates, tajā zālē pēc šiem noteikumiem var mēģināt līdz 16 cilvēkiem, ieskaitot mani. Man ir katru reizi jāsaprot, kam man jāsaka – šodien nenāciet!” skaidroja  Ogres un Salaspils novadu, Rīgas valstspilsētas sieviešu koru virsdiriģente Aira Birziņa, uzsverot: “Mums ir ar uzticēšanos jāļauj amatieriem strādāt!”

Virsdiriģentu bažām pievienojas arī pūtēju orķestri un dejotāji.

“Es gribētu pateikt lielu paldies kordiriģentiem par šo vēstuli, jo impulss tādai rakstīšanai ir arī no pūtēju orķestru puses,” atzina Latvijas Universitātes pūtēju orķestra diriģents Jānis Puriņš.

“Var mēģināt un orķestri mēģina pa grupām, bet samēģināt vai saspēlēt kopā faktiski var tikai reālajā koncertā. Kolektīvi ļoti, ļoti gaida kopā spēlēšanu.”

“Mēs arī gribētu mīkstināt ierobežojumus, jo pāris absurdas situācijas liek apšaubīt lēmumu pareizību. Ja šie paši skolnieki tautas deju ansamblī “Katvari” var no dažādām klasēm būt skolā kopā, pat sporta zālē, bet pēcpusdienā atnākt uz mēģinājumu viņi vairs kopā nedrīkst,” norādīja tautas deju ansambļa “Katvari” vadītājs Edžus Arums.

Virsdiriģentu vēstule adresēta arī Latvijas Nacionālajam kultūras centram. Šobrīd centrs ar pašvaldību palīdzību veic aptauju par iespējamo svētku dalībnieku skaitu un to, cik daudziem kolektīviem izdevies pārdzīvot pandēmiju.

Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte skaidroja: “Tieši dienā, kad klajā nāca šī vēstule, mēs tikāmies Dziesmu un deju svētku padomē, un mēs pārrunājām situāciju saistībā ar epidemioloģisko situāciju, tāpēc padomē viesojās arī veselības ministrs ar savu komandu, un secinājums – ja neradīsies kāds jauns vīrusa celms, tad pēc ārkārtas situācijas beigām ir paredzams, ka varētu tikt atviegloti nosacījumi.”

Maijā Dziesmu un deju svētku padomē cer pieņemt gala lēmumu par to, vai Dziesmu svētki notiks 2023. gadā vai jāpieņem citi risinājumi.

Svētku norisi e-formā nepieļauj.

“2023. gada svētki ir tik nozīmīgi – tie ir varbūt pat Latvijas vēsturē vislielākie svētki. Latvijas valsts nebija, kad radās Dziesmu svētki. Bet ar Dziesmu svētku procesu ir sākušās latviskās atmodas un nacionālas kustības,” uzsvēra diriģente Aira Birziņa.

1. februārī valdība lēma, ka koru un deju amatierkolektīvu dalībniekiem drošākam mēģinājumu procesam būs pieejami 320 000 bezmaksas Covid-19 paštestu, ko dalībnieki veiks divas reizes nedēļā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt