Kā skaidroja svētku rīkotāji, gatavojoties XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, tika nodefinētas trīs svētku vērtības – radošums, atbildība, sadarbība: “Covid-19 pandēmijas izaicinājumi gan bērniem un jauniešiem, svētku veidotājiem un pašvaldībām, gan visai svētku tradīcijai bija smagi, bet pārvarami. Dažreiz par spīti, bet dažreiz pateicoties tai, lai taptu šī laika citādo svētku notikumi. Šo svētku pieredze ir unikāla 2021. gada Latvijas laiktelpā, īpaši katram notikumos tieši iesaistītajam.
Kas notika? Kā notika? Kā svētkos īstenojās vērtības radošums, atbildība, sadarbība? Kas paliek pēc svētkiem? Par ko esam pateicīgi? Ko paņemam līdzi?
Atbildes konferences laikā tiks meklētas pieredzes stāstos un savstarpējās sarunās.”
Konferences pamatā ir trīs sadaļas: organizatoru, pašvaldību un dalībnieku – bērnu un jauniešu – pieredze. Organizatoru pieredzes daļā piedalīsies svētku projektu māksliniecisko grupu pārstāvji, atbalstītāji, dokumentētāji un kolektīvu vadītāji, tās centrā būs nemateriālā kultūras mantojuma ekspertes, folkloras programmas “Rotā saule, rotā bite” projekta vadītājas Māras Mellēnas priekšlasījums “Tradīcijas pārradīšana”. Pašvaldības daļā būs Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža padomnieces izglītības un kultūras jautājumos Ināras Dundures referāts “Pašvaldību izaicinājumi svētku organizēšanā”, savukārt ar pieredzes stāstiem piedalīsies Kurzemes, Zemgales, Sēlijas, Latgales, Vidzemes, Pierīgas pašvaldību pārstāvji, dziesmu un deju ceļa “Saulesvija” projekta vadītāja Inga Krišāne. Noslēdzošajā daļā, kuras centrā ir bērnu un jauniešu pieredze, ievadīs Dr.psych, izglītības un skolu psiholoģes Ilzes Dambergas priekšlasījums "Bērnu un pusaudžu iesaistes nozīme pandēmijas laikā"; tajā piedalīsies bērni, jaunieši un vecāki, sarunu vadīs Māra Sleja.
KONTEKSTS:
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises #dziedundejo2021 notiek no 12. jūlija līdz oktobra beigām. Plānots, ka svētku kopējo programmu veido 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Norises plānotas pašvaldībās, pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, ārtelpās. Jebkurā svētku norisē dalībnieku skaits ir no viena līdz tajā brīdī valstī atļautajam skaitam, nenotiek plaša pulcēšanās, nav plānoti centralizēti mēģinājumi un garš mēģinājumu process. Norises tiks iemūžinātas videoierakstos. Visi videomateriāli tiks nodoti Rakstniecības un mūzikas muzejam topošās Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas vajadzībām kā spilgta 21. gadsimta liecība.
