Ģimenes studija

Izveidota palīdzības programma pusaudžiem ar atkarību risku

Ģimenes studija

Dodamies vērot putnus kopā ar ornitologu Agni Bušu

Andas Eglītes koklētāju ceļš uz Dziesmu svētkiem

Ansambļa «Atbalsis» mazās koklētājas cītīgi gatavojas Dziesmu svētkiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Pāvula Jurjāna mūzikas skolas koklētāju ansambļa "Atbalsis” jaunākas grupas dalībnieces skolotājas Andas Eglītes vadībā gatavojas saviem pirmajiem Dziesmu un deju svētkiem. Un tie būs tieši simtgades svētki.

"Esmu ārkārtīgi lepna, meitenes ir augušas, jo kļuvušas par kolektīvu, sapratušas, cik svarīga ir katra atsevišķi un visas kopā. Ir radusies liela apziņa, ka tieši mana kokles spēle ir svarīga, lai būtu labs kopējais rezultāts. Vairāk sākušas cienīt cita citu,” ansambļa dalībnieces Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija” liela Anda Eglīte.

Un uzslavas mazās koklētājas ir patiesi pelnījušas, jo meitenes ir veiksmīgi startējušas koklētāju ansambļu skatē, un iegūtie rezultāti ansambļa "Atbalsis” jaunākās grupas dalībniecēm ļauj piedalīties Dziesmu un deju svētku koklētāju ansambļu skates finālā jau pēc mēneša – 2. jūnijā.

Tiesa, iespēja sacensties koklētāju ansambļu  konkursa finālā nozīmē arī papildu darbu. Parasti ansamblim mēģinājumi ir divas reizes nedēļā, bet pirms atbildīgas uzstāšanās mēģinājumi ir pat katru dienu. Un ne jau tikai skolā mēģinājumos jāspēlē – repertuārs vispirms jāapgūst individuāli. Meitenes stāsta, ka viņas bieži satiekas arī sestdienās skolā, vispirms mēģinājums un pēc tam vienkārši kopā būšana ar līdzi paņemtajiem gardumiem.

Ansamblī kopā muzicē Sonora, Anastasija, Dana, Heidija, Aleksandra, Laima, Kate, Linda, Roze, vēl viena Sonora un Samanta. Katrai meitenei ir savs stāsts, kāpēc izvēlējušās kokli kā savu mūzikas instrumentu un kāpēc tas ir īpašs mūzikas instruments. Kāda min, ka kokli ir jauki un jautri spēlēt un tas ved uz Dziesmu svētkiem, cita atklāj, ka jau bērnudārzā zinājusi, ka grib apgūt tieši kokles spēli, cita redzējusi, kā skolā lielās meitenes spēlē šo neparasto instrumentu "ar daudz striķīšiem”. Tādu apgūt licies aizraujoši.

Meitenes arī stāsta, ka īpaši patīk kokli spēlēt ansamblī, jo tad skaņa ir kuplāka un, lai spēlētu kokli, neko daudz nevajag, tik jāļauj rokām un smadzenēm saslēgties, nomierināties un spēlēt.

Skolotāja Anda Eglīte, kura ir arī kameransambļa "Altera Veritas” mūziķe, gan stāsta, ka koncertkokles spēli mūzikas skolā apgūst astoņus gadus un ansambļa spēlē parasti iesaistās jau 2. klasē. Kokles spēles skolotāji rēķinājuši, ka šobrīd Latvijā šī instrumenta spēli apgūst ap 500 cilvēku. Taču trūkst skolotāju, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc mūzikas skolās nemaz kokles klasē nevar uzņemt visus, kas vēlas apgūt instrumenta spēli.

"Arī savas meitenes mudinu, ka var turpināt kokles spēli apgūt mūzikas vidusskolā, augstskolā, strādāt par skolotāju un šo tradīciju turpināt,” atzīst Eglīte.

Skolotāja arī piekrīt savu meiteņu aizrautībai stāstā par katra instrumenta individualitāti.

"Kokle tiek taisīta katram individuāli, var rakstus piemeklēt, iet rezonatorus klausīties, vai patiks. Var aiznest dzintara gabaliņu, ja saglabājies no vecvecākiem, lai iestrādā instrumentā.

Rūpīgs darbs. Tad tiešām kokle ir savas dvēseles instruments, nevis veikalā nopirkts,” stāsta Eglīte.

Tāpēc pret instrumentu jāizturas ar īpašu mīļumu un rūpību, lai arī reizēm gadās uz to sadusmoties, ja kaut ko neizdodas un neizdodas nospēlēt. Un tādās dusmu reizēs var gadīties, ka plīst kāda stīga koklei. Koncertos gan tā nav noticis, bet par mēģinājuma laikā plīsušām stīgām, kad gadījies uz kādas pārāk stipri uzspiest, meitenēm ir "pieredzes stāsti”.

Interesanti, ka viena no ansambļa dalībnieču skatuves tērpa detaļām ir šobrīd tik populārie mauči. Bet tas nav tikai košs aksesuārs – mauči jeb pulsa sildītāji arī noder praktiski, lai mazajām mūziķēm būtu siltas rokas un līdz ar to vieglāk spēlēt.

Koncertzālēs kokle arvien vairāk ir ielauzusies pēdējos 20 gados, un koklei ir pārlikti dažādi skaņdarbi un melodijas.

"Arī mēs mēģinām uz šī instrumenta atskaņot visdažādāko mūziku,” bilst Eglīte.

Arī latviešu komponisti labprāt raksta koklei, un viņus nav grūti pierunāt, bet grūtāk ir iemācīt izmantot instrumentu.

"Koklei mūziku raksta arvien vairāk un vairāk. Raksta gan paši koklētāji, gan profesionāli komponisti. Mēs pie tā čakli strādājam, skolotāji un pieaugušie izpildītāji, iepazīstinām komponistus ar šo instrumentu.

Kokle nav viegli saprotama komponistam, ir visādi knifiņi, kas jāzina un kurus izmantojot, var panākt vajadzīgo rezultātu. Ja vienkārši izdomā, ka būs kā klavierēm – nots pret noti, neskanēs tie skaņdarbi,” stāsta Eglīte.

Kokle būs daudz dzirdama arī šīs vasaras Dziesmu un  deju svētkos – būs gan kokļu mūzikas koncerts "Stīgo, brālīt! Stīgo, māsiņ!’, gan kokļu mūzikas nakts koncerts "Skaņu raksti”, kura mākslinieciskā vadītāja ir Anda Eglīte;  kokle skanēs arī tautas mūzikas koncertā, koklētāji piedalīsies arī pūtēju orķestru koncertā un svētku noslēguma koncertā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti