ĪSUMĀ:

• Rīgas projektu koris skatē ieguva augstu žūrijas novērtējumu, taču tālāk netika virzīts uz koru kariem.
• Tagad domstarpības, ka koris konkursam nebūtu pieteicies vai tā formāts neatbilstu tradīcijām, novērsts.
• Svētku rīkotāji to sauc par komunikācijas kļūdu, saka – koris pelnījis dalību svētkos.
• Par kora dalību koru karos vēl nav zināms – koru karu dalībniekus paziņos maijā.
• Dalība Dziesmu svētkos korim svarīga, dalībnieki to darīs ar pilnu atdevi.

Rīgas projektu koris piedalījās skatē Latvijas Universitātes aulā un ieguva ļoti augstu žūrijas novērtējumu, taču tālāk netika virzīts uz koru kariem, jo koris atšķiras no citiem ar darbības formu, ar veidu, kādā notiek mēģinājumi.

Notikušo izvērtējis Latvijas Nacionālais kultūras centrs, atvainojoties kā korim, tā žūrijai. Pie vainas esot bijusi komunikācijas kļūda.

"Tā ir komunikācija, lai visi skaidri saprastu, kādā veidā kas notiks, un koris pats, kurš nonāca krustugunīs vai arī izraisīja šo skaļo jautājumu, viņi nebija ieguvuši to precīzo informāciju. Viņi balstījās uz tā, ka visi visu saprot un zina. Paražu tiesības saplūstot ar juridiskajām, veido dažādu iesaistīto pušu skatījumu," stāstīja Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte.

Koru skašu žūrijas priekšsēdis Romāns Vanags no intervijas "Panorāmai" atteicās, kultūras centra atvainošanos saucot par formālu.

Vai Rīgas projektu korim būs iespēja cīnīties par labākā titulu? Tas vēl nav skaidrs. Biļete uz Dziesmu svētkiem kā to dalībniekiem gan ir nopelnīta.

"Ja ir bažas par to, ka Rīgas projektu koris nedrīkstētu piedalīties Dziesmu svētkos, tas neatbilst patiesībai. Es saprotu, ka, no malas skatoties, tas var izskatīties ļoti dažādi. Bet būt svētku dalībnieks šis koris ir tiesīgs. Viņi var būt svētku dalībnieki," uzsvēra Pujāte.

To, vai Rīgas projektu koris cīnīsies "koru karos", žūrija visiem koriem atklās maijā, kad noslēgsies skates.

Un tas nozīmē, ka domstarpības par to, ka koris konkursam, iespējams, nebūtu pieteicies vai tā formāts neatbilstu kādām tradīcijām – pašlaik novērstas.

"Mēs esam pateicīgi par to. Mēs esam pateicīgi par viņu ātro rīcību. Es ceru, ka šajā situācijā mēs varam mazliet vairāk paskaidrot to, kas mēs esam un kā mēs strādājam. Mums ir liela interese, lai nākotnē šis jautājums tiktu apspriests, – kādi ir tie jaunie darbības formāti un kā tie varētu tikt iekļauti Dziesmu svētku kustībā," norādīja Rīgas projektu kora diriģents Kristofers Volšs-Sinka.

Dalība "koru karos" esot svarīga. Kora dalībniekiem, pieņemot lēmumu, ka viņi vēlas piedalīties svētkos, nolemts arī, ka to darīs ar pilnu atdevi.

KONTEKSTS:

Koru skatē, lai atlasītu kolektīvus dalībai Dziesmu svētkos, piedalījās arī Rīgas projektu koris, iegūstot 47,67 punktus no maksimāli iespējamajiem 50, kas tradicionāli dotu ceļazīmi tālāk uz koru kariem, taču šoreiz tas nenotika, norādot, ka sniegums skatē tiek vērtēts ārpus konkursa, jo koris atšķiras no citiem – ar darbības formu, ar veidu, kādā notiek mēģinājumi. Žūrijā skaidroja, ka Rīgas projektu kora vadība pieteikusi dalību Dziesmu svētkos ar novēlošanos, kad vairāki sagatavošanās posmi jau bijuši nokavēti, un projektu kora diriģents esot bijis gatavs, ka koris piedalās skatē, nepretendējot uz dalību koru karos.  

Taču kora mākslinieciskais vadītājs Kristofers Volšs-Sinka uzsvēra, ka Rīgas projektu koris nekad nav atteicies no dalības koru karos, attiecīgi patiesībai neatbilst svētku rīkošanā iesaistīto diriģentu publiski izteiktie apgalvojumi.

LNKC iepriekš pauda, ka Rīgas projektu korim ir tiesības saņemt uzaicinājumu dalībai Dziesmu svētku koru karos, skaidrojot, ka uzaicinājumu dalībai koru konkursa finālā, kas notiks 1. jūlijā, kori saņems pēc visu koprepertuāra pārbaužu skašu noslēgšanās, kas ieplānota laikā līdz 15. maijam. Patlaban neviens koris šādu uzaicinājumu vēl nav saņēmis.