Kā stāsta svētku rīkotāju pārstāve, diasporas kolektīvu koordinatore Aiga Vasiļevska, tagad lielākais izaicinājums ir, kā salikt svētku programmu tā, lai visi dalībnieki paspētu uz visām norisēm – piemēram, tā, lai tie dalībnieki, kuri spēlē amatieru teātrī, pagūtu uz uzstāšanos folkloras kopu pasākumā un arī uz deju koncerta "Tīrums" mēģinājumu.
Izrādās, ka diasporas pārstāvji pagūst vienlaikus uz svētkiem braukt kā dejotāji, folkloras kopas spēlētāji un vēl arī teātrinieki.
Bet diasporai īpašs notikums šogad būs tieši 3. jūlijā, kad Ķīpsalā būs Pasaules latviešu saieta nams – pasākums, kurā galvenajā lomā būs diaspora, un šis solās būt viens no pārsteigumiem bagātākajiem notikumiem svētku laikā. Stāsta pasākuma režisors Sandis Kalniņš: "Ja mēs runājam par Pasaules latviešu saieta namu, tad nosaukums jau skaidri pasaka priekšā, kas tas būs par notikumu. Saieta namu mēs vēlējāmies izcelt kā satikšanās un sanākšanas vietu. Šis nosaukums – nams – pats par sevi liecina, ka mēs visi sanāksim zem viena jumta, fiziski Ķīpsalā zem jumta vai zem Latvijas dziesmotajām debesīm. Mēs visi nākam no dažādām pasaules vietām, ar savu atšķirīgo pieredzi un katrs ar savu vēstījumu, ko mēs vēlamies pateikt. Tas arī bija galvenais uzdevums, ko mēs lūdzām visiem dalībniekiem, nākt ar tiem priekšnesumiem, dziesmām, dejām, kas raksturotu viņu reģionu, ko viņi vēlas paust caur savu valsti, kā viņi to redz. Sākotnēji bija bažas, vai būs, vai pieteiksies dalībnieki, jo notikumu tik daudz, tad beigās bija – bum un epasti bira, bira un bira. Un ASV varēs nokomentēt, nu kā, kā 20 minūtēs vienu reģionu iekļaut. Mums ir tik daudz skaistu kolektīvu.
Tas ir lielākais izaicinājums, iekļauties laikā, jo, ja varētu brīvi darboties, tad pasākums ievilktos nedēļas garumā."
Režisoram piekrīt un viņu papildina svētku rīkotāju pārstāve, kura atbildīga par diasporas kolektīviem, Aiga Vasiļevska, skaidrojot, ka savu kopīgu priekšnesumu 20 minūšu garumā gatavo Kanāda, Amerika, Austrālija, savukārt Eiropa dalīta tā, lai pēc iespējas vairāk dalībnieku varētu uzstāties – Ziemeļeiropa, Rietumeiropa, Centrāleiropa, Austrumeiropu pārstāv Ukraina, bet Lielbritānija un Īrija apvienojušās. Tas, protams, ir izaicinājums, kā stāsta Valda Grīnberga, Pasaules latviešu saieta nama koordinatore ASV. Sākotnēji nav bijis skaidrs, kā parādīt Amerikas latviešus, bet komandas darbs rezultējies panākumiem: "Mums gāja grūti, mums svētku nedēļa ir tik blīva, visi esam tik aizņemti un skrienam no vienas vietas uz otru, no mēģinājumiem uz koncertiem, un "iespiest" diasporas pasākumu sākotnēji likās milzīgs izaicinājums, kā mēs to dabūsim gatavu un kurš vispār gribēs piedalīties. Bet, jo tuvāk nāk svētki, izrādās, ka mēs būsim laba grupa, pateicoties komandai, spējīgiem cilvēkiem, kas strādā koros, deju kolektīvos un folkloras kopās pa visu Ameriku. Mēs no Amerikas esam daudzi kori un deju kopas, ne katrs no Dziesmu un deju svētku dalībniekiem piedalīsies Saieta namā, diasporas pasākumā, bet kopā mūsu būs 90 cilvēku. Būs pārstāvji no vairākiem koriem, divām tautas deju kopām, viena folkloras grupa, plus instrumentālisti un vairāki solisti. Mēs savilkām, mēs izdarījām. Es nezinu, kāds būs gala rezultāts 3. jūlijā, bet šobrīd izskatās ļoti laba programma, mēs gatavojamies attālināti, jo Amerika ir liela un mums nav iespēju sanākt kopā līdz pat 3. jūlijam, bet mums ir paredzēti pāris "Zoom" mēģinājumu, viens Rietumkrastā, otrs Austrumkrastā, un tad 3. jūlijā sanāksim, un mums jau balss ieraksti ir izdalīti. Tos sarūpējusi galvenā radošā vadītāja Krisīte Skare. Mums ir ansamblis, kas dziedās korī, solisti un instrumentālisti, un Katrīna Dimanta pavadīs vienu deju."
Arī Īrija un Lielbritānija apvienojoties gatavo savu priekšnesumu. Dejotāji palikuši uzticīgi Latvijas horeogrāfiem, četras deju kopas izvēlējušās katra savu mīļāko deju. Solveiga Slaidiņa, tautas deju kopas "Karbunkulis" vadītāja Īrijā stāsta: "Mēs dejosim "Krūga Madaļeņa", ko esam uztaisījuši savā versijā, mums līdzi brauks muzikanti, Kreicbergu ģimene, un esam iesaistījuši savu Īrijas kori "Lai ir", gribējām aizvest uz Latviju arī citus mūsu māksliniekus." Savukārt Lilija Zobens, Dziesmu svētku Goda virsdiriģente, Dziesmu un deju svētku padomes locekle, Londonas latviešu kora diriģente stāsta, ka bija svarīgi šai Pasaules latviešu saieta namā dziedāt to, kas raksturo tieši Apvienoto karalisti, tur dzīvojošos latviešus: "Mēs no kora dziesmām paņēmām trīs dziesmas, ko sacerējuši latviešu komponisti, kuri dzīvojuši un strādājuši Anglijā, un tie ir Helmers Pavasars, Alberts Jērums un jaunāko laiku komponists Helmuts Feldmanis. Tas būs veids, kā parādīt Lielbritānijas koru panākumus."
Pasaules latviešu saieta nama repertuāru režisors Sandis Kalniņš sauc par sprādzienu – stāstot, ka tiešām te būs dzirdamas un redzamas pērles: "No Austrālijas būs latviešu tautas dziesmas, kas ir Austrālijas latviešu aranžētas, būs ļoti skaists veltījums no Ukrainas tautas deju kolektīva, vienojošs elements no Amerikas, no Centrāleiropas "Satikšanās Eslingenā", kas radīta speciāli Eslingenas dziesmu svētkiem. Daudz atšķirīga un interesanta repertuāra. Pārsteigumi būs. Priecē, ka kolektīvus interesē, ko pārējie būs sarūpējuši."
