Latvijas Nacionālais kultūras centrs ir izvērtējis 2023. gada 26. marta koru skatē radušos situāciju Rīgas projektu kora kontekstā.
"Vispirms apliecinām, ka koru skašu žūrija savu darbu ir veikusi godprātīgi un objektīvi, par ko liecina punktu skaits korim – tie piešķirti atbilstoši mākslinieciskā snieguma kvalitātei. LNKC izveidotā skašu žūrija ir lietpratēji, kuru pieredze ir būtiska Dziesmu un deju svētku tradīcijai. Skates žūrija darbojas profesionāli un godprātīgi, vērtējot gan koru dalībnieku sniegumu Latvijā, gan diasporā. Skašu laiks, īpaši koru un deju nozarēm ir īpaši saspringts, jo kolektīvu, kas vēlas piedalīties svētkos, ir daudz. Koru skates ilgs līdz 2023. gada 7. maijam," norādīja LNKC.
LNKC atvainojas Rīgas projektu korim un Dziesmu svētku skašu žūrijai. Paziņojumā arī norādīts, ka šīs vasaras Dziesmu un deju svētku sagatavošanās procesā iegūtās mācības tiks ņemtas vērā turpmākajā darbā, kur līdzās tradīcijas garam pastāv arī likuma burts. Šajā rudenī plānota šīs vasaras Dziesmu un deju svētku izvērtēšanas konference, kurā galvenais fokuss būs vērsts uz svētku tradīciju kā UNESCO Cilvēces un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu, kur Dziesmu svētku tradīcijas ilgtspējas galvenais faktors ir kopiena, kuras mērķi – saglabāt tradīciju paaudžu paaudzēs atbalsta daudzas citas tradīcijas saglabāšanā iesaistītās puses.
KONTEKSTS:
25. martā sākās koru skates, lai atlasītu kolektīvus dalībai Dziesmu svētkos. Svētdien Latvijas Universitātes Lielajā aulā notika Rīgas jaukto koru skates, kurās piedalījās arī Rīgas projektu koris. Žūrija, kurā darbojās diriģenti Romāns Vanags, Gints Ceplenieks, Ints Teterovskis, Mārtiņš Klišāns un Jānis Baltiņš, konkrētajā grupā šim korim piešķīra 47,67 punktus no maksimāli iespējamajiem 50. Tradicionāli, ja korim piešķir augstāko pakāpi, tad to virza tālāk uz koru kariem, taču šajā reizē pakāpe nav piešķirta, norādot, ka sniegums skatē tiek vērtēts ārpus konkursa.
Viena no Rīgas projektu kora dziedātājām Kristīne Zvirbule sociālajos tīklos pauda, ka šāds iznākums kora dalībniekiem bijis nepatīkams pārsteigums. Pēc skates kora vadībai notikusi apspriede ar žūriju, un lēmums pamatots ar to, ka koris atšķiras no citiem – ar darbības formu, ar veidu, kādā notiek mēģinājumi. Šie argumenti koristiem nešķietot pamatoti.
Diriģents Vanags atzīmēja, ka Rīgas projektu kora vadība pieteikusi dalību Dziesmu svētkos ar novēlošanos, kad vairāki sagatavošanās posmi jau bijuši nokavēti. Diriģents esot bijis gatavs, ka koris piedalās kopmēģinājumos un nodzied skatē, taču nepretendējot uz dalību koru karos. Izlemts Rīgas projektu korim šādu iespēju sniegt.
Taču kora mākslinieciskais vadītājs Kristofers Volšs-Sinka aģentūrai LETA uzsvēra, ka Rīgas projektu koris nekad nav atteicies no dalības koru karos, attiecīgi patiesībai neatbilst svētku rīkošanā iesaistīto diriģentu publiski izteiktie apgalvojumi.
LNKC iepriekš pauda, ka Rīgas projektu korim ir tiesības saņemt uzaicinājumu dalībai Dziesmu svētku koru karos. LNKC pārstāve Linda Ertmane skaidroja, ka uzaicinājumu dalībai koru konkursa finālā, kas notiks 1. jūlijā, kori saņems pēc visu koprepertuāra pārbaužu skašu noslēgšanās, kas ieplānota laikā līdz 15. maijam. Patlaban neviens koris šādu uzaicinājumu vēl nav saņēmis.
