Publiskā vēstulē "Facebook" lietotnē kora mākslinieciskais vadītājs, diriģents Kristofers Volšs-Sinka norādīja, – lai arī, viņaprāt, koris bija tiesīgs piedalīties Koru karos, "kādam šajā situācijā jāuzņemas cieņpilna rīcība situācijas risinājumam".

Diriģents pauda izbrīnu par viedokļiem, ka tad, ja Rīgas projektu koris tiktu virzīts uz koru kariem, daži virsdiriģenti apsvērtu iespēju par augstu amatpersonu demisijas pieprasīšanu, iespējams, pat par kopkora nediriģēšanu.

"Lai cik tas man šķistu neadekvāti un pārspīlēti, es personīgi nevēlos, lai šī situācija vēl vairāk eskalētos, tāpēc kora vārdā šodien atsakos no mūsu godīgi nopelnītajām tiesībām tikt aicinātiem uz koru kariem," vēstulē atzīmēja mākslinieciskais vadītājs Volšs-Sinka.

Viņš arī pauda vilšanos, ka nav izdevies rast kopīgu valodu ar visām iesaistītajām pusēm, tāpat kā par notikumiem kopumā un dažu virsdiriģentu izteikumiem, "kuru vidū nav izpalikušas arī rupjības pret žurnālistiem".

"Esmu pārliecināts, ka ar daudziem virsdiriģentu saimes cilvēkiem mēs būtu spējuši kopīgi noskaidrot visus faktus un atrast labāko situācijas risinājumu. Diemžēl tas neizdevās," vēstulē norādīja Volšs-Sinka.

Diriģents atzīmēja, ka pa visu šo laiku sagaidījis, ka kaut kādā brīdī būs iespēja mierīgi un cieņpilni runāt par notikušo. Sākumā, marta beigās, tas esot izdevies ar Latvijas Nacionālo kultūras centru (LNKC), kā arī ar koru grupas virsdiriģentu Āriju Šķepastu un virsdiriģentu Mārtiņu Klišānu. "Tajā sarunā, kura tika protokolēta, konstatējām, ka Rīgas projektu koris nekad nav ticis informēts par jebkādu lēmumu saistībā ar mūsu dalību koru karos. Šīs sarunas protokols tika saskaņots ar visām pusēm un parakstīts. No šī var secināt, ka virsdiriģentu Romāna Vanaga un Inta Teterovska teiktais medijos par mūsu kori un mani personīgi neatbilda patiesībai," uzsvēra Volšs-Sinka.

Viņaprāt, lai arī ar sarunas partneriem esot izdevies atrast ideju par iespējamu situācijas risinājumu, tomēr vēlāk to neatbalstīja plašākā virsdiriģentu saime: "Biju pārsteigts, ka no dažiem konkrētiem virsdiriģentu pārstāvjiem vēlāk turpināja izskanēt necieņa, šantāža un aizvainojums, kas visu eskalēja vēl tālāk."

Diriģents atvainojās, ja šī situācija emocionāli aizskāra kolēģus citos Latvijas un diasporas amatieru kolektīvos, taču uzsvēra, – svētkus veido visi to 40 000 dalībnieki.

Viņaprāt, diskusijas par svētkiem un tradīcijām ir jāturpina. "Dziesmu svētkos ir jābūt pilnām iespējām piedalīties jebkuram Latvijas un diasporas korim, kas dara savu darbu ar mīlestību pret mūziku. Un mums ir vērts ieklausīties jebkura diriģenta vai dziedātāja izteiktajās idejās, lai saprastu, kā padarīt šos svētkus vēl godīgākus, iekļaujošākus un cilvēcīgākus. Tradīcijas ir svarīgas, bet tradīcijas arī mainās, tieši tādā veidā tās tiek padarītas vēl stiprākas!" pauda Volšs-Sinka.

LNKC vadītāja Signe Pujāte pēc Volša-Sinkas paziņojuma medijiem norādīja, ka skates aktīvi turpinās: "Mēs kopā varam lepoties ar koru augstvērtīgo snieguma līmeni, emocionālo pacilājumu, kā arī vēlamies pateikties kordziedātājiem, diriģentiem un žūrijai par jau līdz šim paveikto."

Viņa atzīmēja, ka saskaņā ar nolikumu kori dalībai finālkonkursam tiks izvirzīti pēc skašu noslēguma laikā līdz 15. maijam.

"Neatkarīgi no šī "Rīgas projektu kora" lēmuma, ko šodien saņēmis Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kolektīvs ir šovasar gaidāmo Svētku dalībnieks," komentēja Pujāte.

"Mēs turpinām darbu, un vēlreiz, ņemot vērā šo situāciju, kas radās pēc 26. marta koru skates, es svētku rīkotāju vārdā tiešām atvainojos vēlreiz visiem, – komunikācijas kļūdas dēļ, nepatīkamā situācijā nonāca gan žūrija, gan koris, gan zināmā mērā dziesmu svētku kopiena," LTV "Kultūras ziņām" sacīja centra vadītāja. 

LTV žurnālistiem sazinoties ar lielu daļu virsdiriģentu un žūrijas pārstāvju, neviens nebija gatavs komentēt aktuālo situāciju. Savukārt Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja solīja izvērtēt notikušo pēc svētkiem, atzīstot, ka tradīcijas mēdz mainīties.

"Šīs iegūtās mācības parasti mēs pārvērtējam un izvērtējam pēc svētkiem. Tā ir svētku izvērtēšanas konference. Liels fokuss būtu jāliek uz kopienas iesaisti, jo Dziesmu svētki ir starptautiski atzīts nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbs, kura pamatā ir kopienas vēlme piedalīties dažādās norisēs. Un mēs visi pārējie esam tie, kas atbalsta kopienu šīs tradīcijas uzturēšanā un ilgtspējā," uzsvēra Pujāte.

KONTEKSTS:

Pēc koru skates 26. martā žūrija pauda, ka "Rīgas projektu koris" nebūtu virzāms dalībai koru karos, lai arī saņēma ļoti augstu novērtējumu. Kā iemesls minēts pārāk novēlota kora pieteikšanās dalībai Dziesmu svētkos.

Savukārt Latvijas Nacionālais Kultūras centrs pauda pārliecību par tiesībām "Rīgas projektu korim" tomēr saņemt atļauju piedalīties Dziesmu svētku koru karos. Protestējot pret šo viedokli, 23 virsdiriģenti parakstīja vēstuli, kurā izteica neuzticību Latvijas Nacionālā kultūras centra vadībai. To vēl izskatīs Kultūras ministrija. 

Kora mākslinieciskais vadītājs Kristofers Volšs-Sinka uzsvēra, ka Rīgas projektu koris nekad nav atteicies no dalības koru karos, attiecīgi patiesībai neatbilst svētku rīkošanā iesaistīto diriģentu publiski izteiktie apgalvojumi.

LNKC iepriekš pauda, ka Rīgas projektu korim ir tiesības saņemt uzaicinājumu dalībai Dziesmu svētku koru karos, skaidrojot, ka uzaicinājumu dalībai koru konkursa finālā, kas notiks 1. jūlijā, kori saņems pēc visu koprepertuāra pārbaužu skašu noslēgšanās, kas ieplānota laikā līdz 15. maijam. Patlaban neviens koris šādu uzaicinājumu vēl nav saņēmis.