Ukraiņu pretošanās dziesmu, kas "pieteikta" iekļaušanai Dziesmu svētkos un ko dēvē arī par sava veida lūgšanu, pasaulē jau izpildījuši daudzi mūziķi, paužot atbalstu Ukrainā notiekošajam. Latvietis Andrievs Niedra, kurš visu mūžu bijis korists un arī savu nākamo sievu saticis korī, šobrīd uzskata – nevar gavilēt brīdī, kad teju kaimiņos karā krīt cilvēki. Tas arī motivēja viņu vietnē "manabalss.lv" vākt parakstus, lai šo ukraiņu dziesmu iekļautu latviešu dziesmu svētku repertuārā.
Parakstu vākšanas iniciators Niedra sacīja: "Koris latviešiem, manuprāt, ir dārgākais, kas ir, un pasaulē tas drausmīgākais, kas ir, tas karš Ukrainā, un tanī brīdī, kad mēs jūlija sākumā dziedāsim estrādē, tanī brīdī tas karš Ukrainā blakus turpināsies, tanī brīdī, kad mēs gavilēsim priekā, kaut kur tanī brīdi Ukrainas ierakumos kritīs kāds no Ukrainas varoņiem."
Niedra par šo soli saņēmis arī daudz kritikas, ka nav vajadzības jaukt latvisko ar citas tautas kultūru, taču, viņaprāt, atbalsta paušana ir būtiska.
Nacionālais kultūras centrs norādīja, ka šī iniciatīva ir pamanīta, taču pagaidām nesola šīs dziesmas iekļaušanu svētku lielkoncertā, bet domā, kā cieņpilni atbalstīt ukraiņu tautu.
Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte atzīmēja: "Par kora repertuāru šobrīd es atbildēt nesteigšos. Tam ir jābūt izsvērtam lēmumam mākslinieciskajās grupās, bet es varu apsolīt, ka mēs izskatām iespēju iekļaut ukraiņiem nozīmīgu dziesmu Dziesmu un deju svētku nedēļā kādā no svētku notikumiem."
Tikmēr jauktā kora "Zemgale" vadītājs Guntis Pavilons uzskata, ka kopumā ideja nav slikta, taču ir svarīgi apzināties šāda soļa patieso mērķi, kā arī saprast, ka tik īsā laikā šāda izpildījuma sagatavošana varētu nebūt kvalitatīva.
Pavilons pauda: "Nesen noklausījos šīs dziesmas vairākas versijas, un, ja man palūgtu veikt kora aranžiju, es nezinātu, no kura gala ķerties klāt, jo šī dziesma ir tik ļoti ukrainiska, un, vai mēs latvieši spēsim atklāt šīs dziesmas patieso skaistumu un dziļumus, es neesmu īsti pārliecināts."
Par konkrētās ukraiņu dziesmas iekļaušanu kādā no svētku koncertiem Nacionālais kultūras centrs vēl lemj.
KONTEKSTS:
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9.jūlijam, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas simtpiecdesmit gadu jubileja. Svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esošavalsts iestāde.
