Dziesmas ceļš. Dziesmu svētki

Dziesmas ceļš. Mūžam zili ir Latvijas kalni

Dziesmas ceļš. Dziesmu svētki

Dziesmas ceļš. Lec, saulīte

Dziesmas ceļš. Mūžam zili ir Latvijas kalni

Stiprā dziesma vīru korim – «Mūžam zili ir Latvijas kalni»

"Tā ir dziesma, kura ar vīrišķību, ar lielu siltumu pauž dziļu un patiesu mīlestību savai Latvijai!", tā par "Mūžam zili ir Latvijas kalni" saka Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģente Aira Birziņa.

Dziesmas ceļš. Dziesmu svētki

LTV muzikālie īsstāsti “Dziesmas ceļš” pievēršas astoņām Dziesmu svētku dziesmām, cenšoties izstāstīt to ceļu cauri gadu desmitiem, no tapšanas līdz kopkora balsīm Mežaparka priedēs, ieklausoties diriģentu un mūzikas ekspertu vērtējumos, koristu un solistu stāstos, iedziļinoties LTV videoarhīvā atrodamajās liecībās, cenšoties atklāt katras dziesmas īpašo sajūtu kodu.

"Mūžam zili ir Latvijas kalni" ir Emīla Dārziņa 1909. gadā komponēta a cappella dziesma vīru korim. Šī dziesma tika pirmatskaņota un publicēta vēl komponistam dzīvam esot. Tā ir viena no 17 zināmajām komponista kora dziesmām.

Kā dziesmas teksta pamatu Dārziņš ir izvēlējies toreiz 26 gadus jaunā Kārļa Skalbes dzeju kura tika radīta 1905. gada revolūcijas iespaidā, pēc kuras arī dzejnieks pats bija spiests doties emigrācijā, un dzejolis ar nosaukumu "Nemiers" tika izdots krājumā "Zemes dūmos". Komponējot dziesmu, Emīls Dārziņš dzejoli ir pārveidojis, arī mainījis nosaukumu uz "Mūžam zili ir Latvijas kalni", mazinājis tā sasaisti ar revolūcijas sakāvi, notušējis Skalbes vārdu skarbumu un dumpinieciskumu, pārvēršot to tautas ciešanu, spēka un varonības vēstījumā. Piemēram, Skalbem "raud taure pār Latvijas kalniem", Dārziņam raud "kokle", kur Skalbem "sasisti mūsu upuru trauki", dziesmā dzirdam "senču upuru trauki." Šo izmaiņu dēļ pareizi ir teikt – "teksts pēc Kārļa Skalbes".

Gan Skalbe, gan Dārziņš ir no Piebalgas, kur ainava ir pauguraina, reljefs dod zilās tāles noskaņu, tekstā iedziļinoties rodas sajūta par vasaras dienu pēc lietus, kad smaržo gaiss, mežs tālumā zilā miglā tīts.

Dziesmu svētku kopkorī šī dziesma pirmo reizi izskanēja VI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos 1926. gadā Teodora Reitera vadībā. Patiesība vai leģenda, bet ir izskanējusi versija, ka 1944. gada rudenī, kad pēc kara tika atjaunots Latvijas Radio skanējums, Jānis Ivanovs kā pirmo radiofonā ir atskaņojis tieši Emīla Dārziņa un Kārļa Skalbes "Mūžam zili ir Latvijas kalni", tūlīt pēc tam arī dziesmu aizliedza. Pēc 40 gadu pauzes, padomju okupācijas laikā vienīgo reizi tā skanēja 1973. gadā, atzīmējot Dziesmu svētku simtgadi. Šogad dziesmu svētku kopkoris to dziedās  septīto reizi un to diriģēs liepājnieks Jēkabs Ozoliņš.

Jēkabs Ozoliņš
Jēkabs Ozoliņš

"Mana pirmā tikšanās ar šo dziesmu ir pie diriģenta Leonīda Vīgnera Latvijas skolotāju korī," stāsta Ozoliņš. "Tas bija padomju okupācijas laiks, Vīgners pārlika šo dziesmu jauktajam korim. Mēs dziesmu toreiz saucām "Nemiers" un Vīgners arī vārda "kokle" vietā lika dziedāt "taure", kā oriģināli ir Skalbem. Kopā ar vīru kori "Nīca" esam šo dziesmu dziedājuši, tā ir mūsu repertuārā. Pēdējā tikšanās ar šo dziesmu man bija pērn Tukumā Dziesmu svētkos, kad dziesmu oriģinālajā a cappella izpildījumā dziedāja vīru kori. Esmu pateicīgs, ka dziesmu svētku rīkotāji man uzticējuši šo dziesmu diriģēt šovasar, tā ir spēcīga un stipra dziesma!

Es vienmēr ar kori aprunājos par dziesmu, un vīri saprot, par ko šis stāsts – NEMIERS, ne vienmēr ir saulainas dienas un arī šobrīd pasaulē ir nemiers, mums ir ko teikt un par ko pastāvēt."

Svētkos dziesmu ir diriģējuši Imants Kokars, Haralds Mednis, Roberts Zuika, Ivars Cinkuss, Roberts Liepiņš, neatkarības laikā tā skanējusi ik pēc desmit gadiem – 2003., 2013. un nu skanēs arī 2023. gadā.

Diriģents Jēkabs Ozoliņš svētku kopkora diriģentu saimei pievienojās pirms 30 gadiem. Diriģents ir pārdomās par to, vai nebūtu laiks dot dziesmai oriģinālo Skalbes dzeju, bet viņa ierosināts vismaz nosaukums būs, kā Dārziņš iecerēja.

"Dārziņš ir pārveidojis dzejoli, izmainīdams arī tā tematisko jēgu – nemierīgi rezignētā Latvijas dabas noskaņa tiek saistīta nevis konkrēti ar tā laika revolūcijas upuriem, bet ar vispārējiem priekšstatiem par tautas ciešanām un varonību tālā pagātnē," spriež Jēkabs Ozoliņš. "Visas izmaiņas, ko Dārziņš veica Skalbes dzejā, bija cenzūras dēļ, no 50 vārdiem, kas ir dzejolī, komponists nomainīja septiņus, lai dziesmu publicētu un dziedātu. Reiz arī Imants Ziedonis teica – "ja mums, lai dziedātu, ir jāmaksā, tad maksāsim", zināmas nodevas padomju varai bija jāsniedz. Nav arī informācijas, ka dzejnieks būtu iebildis patvaļīgajam dzejoļa pārveidojumam. Dziesma jau tika dziedāta arī padomju okupācijas laikā, kori to dziedāja, bet vara neļāva rakstīt pilnu nosaukumu, kur Latvija ar lielo burtu, tāpēc atstāja tikai divus vārdus nosaukumā "Mūžam zili", citādi būtu jāraksta "Mūžam zili ir Latvijas PSR kalni", absurds… Toreiz arī dziesmu vairāk interpretēja kā romantisku vīru kora dziesmu, kas apjūsmo Latviju. Tomēr, kad Haralds Mednis 1990. gadā šo dziesmu diriģēja, tā jau atkal skanēja stingri, neromantiski, ar sajūtu par stipru Latviju. Es, gatavojoties XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem ieteicu, ka varam atgriezties pie oriģinālā Dārziņa nosaukuma un arī teikt, ka teksts pēc Kārļa Skalbes, vismaz to dziesmai esam atgriezuši. Dārziņš skan Dziesmu svētkos vienmēr, ja ne šī dziesma, tad kāda cita ir, man par to liels prieks. Emīls Dārziņš savas labākās kora dziesmas sarakstīja tieši dzīves pēdējos gados un arī šo."

Diriģente Aira Birziņa šo vīru kora dziesmu uzskata par vienu no skaistākajām latviešu kora dziesmām: "Atceros mirkli, kad biju Skalbes "Saulrietos", tur pakāpjoties uz balkoniņa, ir brīnišķīgs skats – koku audze, ceļš, skaista Vidzemes ainava un tālumā ir zilo mežu un kalnu iespaids. Debesis saplūst ar horizontu un veidojas zilzila tālu kalnu sajūta. Gan jau arī Dārziņš to redzēja un ielika melodijā. Tā ir dziesma, ar kuru mēs varam mācīties tādu personiskāku sajūtu izpausmi caur mūziku, taču saturs ir objektīvs, ko var dziedāt ne tikai par Latviju, bet arī vispārināt.

Caur Dārziņa harmonijām, romantisko rokrakstu dziesmā dzimst tāda stipro vīru sajūta, man šķiet, ka katram koristam šo dziedot, iztaisnojas mugura, pleci.

Vidusdaļu dziedot, viņi katrs kļūst tāds varens, liels, stiprs, skaists! Dziesmas sākumā un beigās mēs varam ieraudzīt Latvijas ainavu tādā īsā kompaktā dziesmas formā. Mūzikas un teksta harmonija ir ļoti cieša un skaista! Dārziņš, izmainot tekstu, ir panācis domas un jēgas plašumu, nekonkretizējot 1905. gada revolūciju, mēs domājam par tautu likteni vispār. Manuprāt, zinot mūsu vēsturi jau pēc Dārziņa un Skalbes, šī teksta izmaiņa ir ienesusi vairākas jaunas šķautnes dziesmas saturā."

Diriģents Leonīds Vīgners kādā  Latvija Radio intervijā reiz teicis, ka "Mūžam zili ir Latvijas kalni" nav tā pati sarežģītākā vīru kora dziesma, bet noteikti viena no skaistākajām.

Dziesmas ceļš. Dziesmu svētki

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti