Dziesmu svētkiem reģistrējušies 40 892 potenciālo dalībnieku; jaunākajiem 1 gads, vecākajiem – 96

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Noslēgusies XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku dalībnieku elektroniskā reģistrācija. Divu nedēļu laikā svētkiem īpaši veidotā lietotnē "Dziesmusvētki" reģistrējušies 40 892 potenciālo dalībnieku, informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji.

"Dziesmu un deju svētki ir ne tikai godājama tradīcija, bet arī notikums, kurā atspoguļojas mūsdienu vajadzība pēc drošības, ērtībām un pārdomātas funkcionalitātes. Esam gandarīti, ka radīto reģistrācijas sistēmu varēs pielietot arī nākamajos svētkos," atzīmēja svētku izpilddirektore Daina Markova.

Elektroniskajā reģistrācijā nodotie dati tiks izmantoti svētku dalībnieka kartes izveidei. Gaidāmo svētku dalībnieku karte kalpos kā dalībnieka identifikācijas dokuments, ar to varēs iekļūt mēģinājumos un koncertos, kā arī saņemt ēdināšanas pakalpojumus svētku norises vietās. Uz kartes būs izvietots dalībnieka fotoattēls, vārds un uzvārds, kolektīva nosaukums un unikāls QR kods.

Par dalībniekiem

Kā atklāja svētku rīkotāji, jaunākajiem pieciem dalībniekiem šobrīd ir viens gads, tie piedalīsies folkloras kopu koncertos, savukārt vecuma grupā virs 90 aktīvi svētkos piedalīsies 21 seniors: vecākajiem svētku dalībniekiem ir 96 gadi.

Dalībai svētkiem reģistrējušies 40 892 potenciālie dalībnieki, no tiem 15 809 ir koristi un 16 848 dejotāji. Ap 3500 cilvēku darbojas vairākos kolektīvos, no tiem 400 cilvēki savieno dalību koros un deju kolektīvos. "Aicinām šos dalībniekus izvērtēt savus spēkus piedalīties abu nozaru lielajos notikumos, ņemot vērā noslodzi mēģinājumos un koncertos," uzsvēra Daina Markova.

Svētkos piedalīsies 1790 kolektīvi – 268 no Kurzemes, 250 no Latgales, 53 no Sēlijas, 599 no Vidzemes, 152 no Zemgales, 377 no Rīgas un 91 no diasporas. Viskuplāk būs pārstāvēta deju nozare – dalībai svētkiem pieteicās 695 kolektīvi. Vasarā gaidāmajā notikumā piedalīsies arī 457 kori, 155 folkloras kopas, 124 tautas lietišķās mākslas studijas, 69 koklētāju ansambļi, 67 vokālie ansambļi, 66 pūtēju orķestri, 55 tautas mūzikas kapelas, 79 mazākumtautību kolektīvi un 23 amatierteātri.

Daudzskaitlīgāko kolektīvu vidū ir jauktais koris "Cantus Fortis" no Rīgas ar 100 dziedātājiem, Rīgas Lutera draudzes koris ar 98 dalībniekiem, Zemessardzes pūtēju orķestris ar 90 mūziķiem, Rīgas valsts 2. ģimnāzijas jauktais koris ar 88 un Bostonas latviešu koris ar 85 koristiem.

Vecākie un tradīcijām bagātākie kolektīvi darbojas Vidzemē – Straupes pagasta jauktais koris, kurš dibināts 1864. gadā, jauktais koris "Trikāta" (dibināts 1865. gadā) un jauktais koris "Lāčplēsis" (dibināts 1865. gadā). Dziesmusvētku vienaudzis ir jauktais koris "Ērgļi", kas dibināts 1873. gadā. Svētkos piedalīsies arī visjaunākie kolektīvi, kas dibināti 2020. gadā – Valkas pilsētas pūtēju orķestris un tautas deju kolektīvs "Pastalnieki" no Ropažu novada.

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. Jūnija līdz 9. jūlijam, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja. Svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esošā valsts iestāde.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti