Labrīt

Rundāles novadā svētkos sveica jaundzimušos

Labrīt

"Latvijas gadsimta" stāsti: atslēgas no malkas pagraba, kurā slēpa ebrejus

"Latvijas gadsimta" stāsti. Dziesmu svētku sudraba šķīvis

1938.gada dziesmu svētku sudraba šķīvis: «Tautas vadoņa» balva labākajiem koriem

"Zālē, kas ir veltīta 1938.gada Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem, kas bija devītie pēc skaita, viens no redzamākajiem un spožākajiem eksponātiem ir sudraba šķīvis, kas 1938.gada dziesmu svētkos piešķirts kā balva labākajam lauku korim,” par vienu no izstādes “Latvijas gadsimts” eksponātiem stāsta Imants Cīrulis, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētnieks, izstādes "Latvijas gadsimts” starpkaru periodam veltīto sadaļu līdzautors.

Uz šķīvja redzams uzraksts "Tautas vadoņa balva” – tā ir Kārļa Ulmaņa, Valsts un Ministru prezidenta balva labākajiem koriem. Šī balva tika piešķirta Lazdonas draudzes korim, kas uzvarēja lauku koru kategorijā ar tobrīd gados jauno, 32 gadus veco Haraldu Medni kā diriģentu.

“No parasta ērģelnieka un kordiriģenta kaut kur provincē šī bija arī viņa lielā debija 1938.gada dziesmu svētkos. Tā ir arī reize, kad Jāzeps Vītols un citi dižgari viņu pamana un skubina turpināt mācības Mūzikas akadēmijā. Tā aizsākas Haralda Medņa garais kordiriģenta un svētku virsdiriģenta ceļš,” turpina Cīrulis.

Šī sudraba šķīvja meta autors ir mākslinieks Aleksandrs Dzērvītis, bet sudrabā to izkalis mākslinieks Arnolds Neika. Abi ir pazīstami pirmskara Latvijā kā metālmākslinieki un dizaina autori. Arī citi 1938.gada Dziesmu svētku apbalvojumi bija veidoti tautiskā stilā. Bija arī, piemēram, sudraba lādītes, kuras kā apbalvojumu saņēma pilsētu kori.

“Šeit arī parādās Ulmaņa autoritārisma laika latviskuma propaganda, ka tas ir tas reprezentatīvais arī visai valstij. Šo šķīvi rotā ļoti grezni izrakstīts saulīšu motīvs un arī iegravējums, ka tas pasniegts 1938.gadā Lazdonas draudzes korim,” skaidro Cīrulis.

Ir saglabājušās ziņas, ka brīdī, kad Haraldam Mednim pasniedza šo apbalvojumu, viņš aiz aizkustinājuma nav varējis pateikt žurnālistiem ne vārda. Viņš pagriezies pret savu kori un, redzot viņu sajūsminātās sejas, izdvesis: "Paldies, paldies! Es steigšos uz mājām, kur gaida jau mani māte, kura ir sena dziedātāja un prasīs, kā tad mums izgāja.”

“Mēs redzam šo kora dziedāšanas tradīciju, kas jau no jaunlatviešu laikiem, no 1860. gadiem, daudzviet, bieži vien vistālākajos laukos, uztur dzīvu šo sabiedrisko ideju. Cilvēki pulcējas, un Lazdonas draudzes koris uz to brīdi ir piedalījies pilnīgi visos dziesmu svētkos,” atklāj Cīrulis.

Blakus šķīvim izstādē ir apskatāma arī fotogrāfija, kurā redzams Lazdonas draudzes koris ar diriģentu Haraldu Medni vidū un iegūto balvu – sudraba šķīvi – rokās. Šī fotogrāfija ir Madonas novadpētniecības muzeja īpašums, bet pašu šķīvi kā lielu dārgumu glabā Rakstniecības un mūzikas muzejs.

"Mēs priecājamies, ka šajā izstādē varam savest kopā tādas lietas, kas dažādu iemeslu dēļ laika gaitā ir aizgājušas katra savu ceļu. Šai muzeju kopdarbā mēs esam spējuši apvienot lietas, kas līdz šim varbūt bijušas katra savā Latvijas malā,” atzīst Cīrulis.

No 4. maija izstāde “Latvijas gadsimts” – vērienīgākais muzeju kopdarbs – skatāma Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, un to veido pusotrs tūkstotis eksponātu no 68 Latvijas muzejiem. Katrs no tiem veido stāstu par to, kas esam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti