Īsumā:

• Ielūkojamies Dziesmu svētku koncerta "Diriģents" ieskaņas koncertā, kas 21. maijā risinājās koncertzālē "Cēsis".
• Viesojamies vokālo ansambļu fināla skatē un uzvarētāju apbalvošanā Mazajā ģildē. 
• Uzzinām, kā top vokālo ansambļu garīgās mūzikas koncerts "Dievs. Daba. Cilvēks".
• Savu Dziesmu svētku stāstu atklāj Rēzeknes novada vokālās studijas "Skonai" vadītāja Guntra Kuzmina-Jukna.

Sirds priecājas līdzi

3. jūlijā Mežaparka estrādes brāļu Kokaru zālē skanēs koncerts "Diriģents". 21. maijā Cēsīs izskanēja tā skanīgais priekšvēstnesis – Diriģentu kora koncerts, kurā pulcējās ap 100 diriģentu no Latvijas novadiem, taču dalībnieku vidū bija arī diasporas diriģenti. Pēc koncerta uz sarunu aicinājām vairākus diriģentus: Stokholmas kora "Stokholmietes" vadītāju Sandru Leju-Bojstenu, Signi Jaunzemu no Dublinas jauktā kora "La'Ir", Itālijas latviešu kora "Saule" vadītāju Ilzi Atardo, kā arī Jūrmalas Kultūras centra jauktā kora "Vaivari" māksliniecisko vadītāju un diriģenti, kā arī Jūrmalas pilsētas koru virsdiriģenti Ināru Freimani, diriģentus Ivetu Šelhāsi un Patriku Stepi, kā arī Augšdaugavas novada kultūras centra jauktā kora "Latgale" vadītāju Anitu Zarāni. 

Signis Jaunzems no Dublinas atlidojis pirms četrām dienām, bet Sandra Leja-Bojstena ieradusies taisnā ceļā no Stokholmā rīkotās skolotāju konferences: "Viss tika pieskaņots Diriģentu korim!"

Inta Pīrāga: Vai ikdienā regulāri izdodas tikt sadziedāties, un vai Cēsu koncertā visi dziedājāt no sirds?

Ināra Freimane: Šodien bija tā, ka sirds priecājās līdzi visam tam repertuāram, kas ir šo daudzo, daudzo gadu laikā dziedāts konkursos, koncertos, diriģēts Dziesmu svētkos. Un pats skaistākais – tas skanēja tiešām no sirds! Uz Cēsīm atbraucu jau vakar, gaidīju, un tiešām – izdevusies ļoti skaista diena.

Vai gadījumā koncertā nebija sajūta, ka nemaz tiem dziedātājiem nav tik viegli, ka paši arī dabū pasvīst? 

Anita Zarāne: Personīgi man ļoti tāda sajūta brīžiem, ak dievs, kas viņiem ir jāizdara un jāpārved, un mēs tikai prasām un prasām, un vajag un vajag, un vajag…

Statistika par vidējo diriģentu ir šāda: tā esot sieviete, precēta, ar aubīti vai lakatu, līdz ar to pārliecināta par sevi, mīl klasiku. Varbūt jūs mani varat izlabot?

Signis Jaunzems: Statistiku jau laikam nevar apstrīdēt!

Ināra Freimane: Tikko mēs ar kolēģi piedalījāmies jauno diriģentu konkursā, kas notika šeit Cēsīs, blakus zālē, un novērojām, ka

diriģentu vidū jauno puišu nebūt nav mazumā. Mūzikas vidusskolās ir puiši, ir meitenes, viss notiek, un pie tam ļoti augstu kvalitāti un meistarību jaunie diriģenti uzrādīja konkursā.

Signis Jaunzems: Izmantojot izdevību, teikšu tā: zinu, cik daudz jauno diriģentu vidū ir gan puišu, gan meiteņu, kas beiguši pedagogu nodaļu vai diriģentu nodaļu – zinu, ka viņi kaut kur ir – varbūt šobrīd ne Cēsīs, bet citur. Bet būtu ļoti, ļoti svētīgi, ja viņi varētu atbraukt uz Mežaparka estrādi!

Ints Teterovskis: Mana vēlme – radīt diriģentos lepnumu par savu profesiju

Kamēr runājamies ar Diriģentu kora dalībniekiem, pie Inta Teterovska, kurš ir gan šī, gan gaidāmā lielā diriģentu kopkora koncerta radošās komandas vaduguns, sapulcējies pārītis tautas tērpos tērptu amata brāļu un māsu, kas vēlas kopā nofotografēties. Taču uz nelielu sarunu izdodas aicināt arī Intu pašu.

Ints Teterovskis: Programma izveidojās divdaļīga, mēs, protams, parādām gan viendabīgos korus – zēnu kori, vīru kori, tad sievu kori, tad ir dubultkora dziesmas un, protams, visbeidzot jauktā kora dziesmas. Arī koncertam "Diriģents" būs divas daļas. Pirmajā dziedās viendabīgie dubultkori un studentu koris ar mūziku, kas radīta pavisam nesen tieši Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas korim, jo tas ir svarīgi – vienmēr programmā iekļaut ne tikai to pavisam zināmo, bet kaut ko, par ko pēc gadiem desmit visi teiks – nu, tas taču visiem pašsaprotami!

Paula Jaunslaviete: Vai koncertā "Diriģents" Kokaru zālē pie diriģēšanas tiks arī kāds jaunais talants, kāds jaunais censonis?

Jā gan. Tā būs Cēsu konkursa uzvarētāja … Jo, vēsturiski raugoties, lielākā daļa mūsu diriģēšanas dižgaru sākuši diriģēt ļoti agrā vecumā – sak’, ja tu kaut ko esi mūzikā mācījies, tad ej diriģēt! Daudzi vadīt korus sākuši četrpadsmit un piecpadsmit gadu vecumā un to spējuši darīt jau ar sasniegumiem! Tāpēc arī gribēju, lai pirmo dziesmu koncertā mums diriģētu jauns diriģents, šajā gadījumā – diriģente.

Koncerts ir izpārdots. Kāds ir tā vēstījums, ko vēlaties nodot publikai, kas atnāks uz koncertu? 

Ne tikai tiem, kuri atnāks – man prieks, ka būs gan radio, gan arī televīzija, ar kuras starpniecību varēs šo koncertu vērot arī televīzijas ekrānos, un mana vēlme, koncertu veidojot, bija censties radīt diriģentos lepnumu par savu profesiju. Jo tas bieži vien kaut kā paskrien garām: esi aizņemts ikdienas darbos, tas vēl nesanāk un vēl arī tas, un tad vēl bieži par daudz ko jācīnās, lai kaut kas sanāktu ne jau tikai korī. Jo tā visa ir menedžēšana – visu jau dara paši diriģenti. Tā ir veiksme, ja korim ir labs kora direktors vai menedžeris, kas palīdz.

Vēlējos dot iespēju diriģentiem novērtēt pašiem sevi, atcerēties, cik viņu ikdienas darbs ir vērtīgs, jo bez diriģentiem Dziesmu svētku nebūtu. Protams, arī bez dziedātājiem nebūtu, bet jābūt kādam, kurš spēj iedvesmot, vadīt un aizraut.

Protams, vēlamies arī plašākai publikai parādīt diriģentu dažādās šķautnes un kvalitātes, ko ikdienā sevī ietver diriģenta profesija, tāpēc mums būs arī vairāki videostāsti, kas lēnā garā parādās jau tagad. Jau bijis stāsts ar Daci Pūci un Juri Vaivodu, jo ne visi zina, ka viņi ir mūsējie – diriģenti! Bieži esmu domājis par mūziķa un diriģenta profesiju – spēja it kā sekot noteikumiem, nošu rakstam, dinamikai un visām tehniskajām lietām, bet tomēr katru reizi atrast kaut ko savu unikālu – tā ir prakse, ko iegūst tieši caur diriģēšanu: ieraudzīt pašsaprotamo pilnīgi citā gaismā.

Rudīte Tālberga: Dažkārt uguns tevi kausē, dažkārt radoši aizdedzina 

Bagātīga pasākumu krātuve, ko piedāvāt Dziesmu svētku nedēļā, ir vokālo ansambļu nozarei. Jaunākajai dziedoņu paaudzei būs iespēja sevi parādīt bērnu un jauniešu vokālo ansambļu koncertā "Es tev vēlos ko pastāstīt", kurā skanēs Jāņa Lūsēna, Valta Pūces un Jēkaba Jančevska jaundarbi un piedalīsies desmit labākie bērnu un jauniešu vokālie ansambļi no visas Latvijas. Vokālajiem ansambļiem būs iespēja izpausties arī mūsdienīgākā skanējumā koncertā "Skaņu portreti", kura galvenais vadmotīvs slēpjas aiz katra solista personības. Šajā koncertā savīsies tradicionālā mūzika, ansambļu zelta repertuārs, kā arī mūsdienīgas džeza nokrāsas. Uz skatuves kāps arī īpašie viesi – grupas "Framest", "Latvian Voices", latviešu tradicionālās dziedāšanas grupa "Saucējas". Kā vēsta koncerta veidotāji, viens no tā uzdevumiem ir atklāt patiesu, nesavtīgu mīlestību pret mūziku, cenšoties pietuvoties ikkatram no koncerta māksliniekiem, veidojot ļoti personīgu sarunu ar klausītāju. 

Savukārt 4. jūlijā Rīgas Svētā Jāņa baznīcā notiks ansambļu garīgās mūzikas koncerts "Dievs. Daba. Cilvēks". Koncerta mākslinieciskā vadītāja līdz ar Anitru Niedri ir Rudīte Tālberga.

Rudīte Tālberga: Dievs. Daba. Cilvēks. Šīs ir tās trīs vērtības, kuras mēs, koncerta radošā komanda, kopīgi izvēlējāmies. Tās veido gan cilvēka dzīves pamatu, gan arī pasaules uztveri. Mēs zinām, ka Dievs uzrunā cilvēku visdažādākajos veidos – gan caur vārdu, gan caur skaņu, gan caur dziesmām. Tāpat cilvēkam ļoti nepieciešamas ir dabas klātbūtnes izpausmes, un mēs kā radošā komanda izvēlējāmies visvairāk akcentēt dabas stihijas: tā ir zeme, ūdens, uguns un gaiss.

Cilvēks savā dzīvē tīri fiziski ar šīm dabas stihijām sastopas. Dažkārt raugoties to varenībā un ejot cauri dabas stihijām, tās viņā atmodina esību arī tīri simboliski: dažkārt uguns ir tā, kas tevi kausē, dažkārt uguns ir tā, kas tevi aizdedzina radoši. Tāpat arī ūdens: reizēm ir tik viegli dzīvē peldēt pa straumei, bet dažkārt viļņu dēļ jāpeld pret straumi.

Tas viss simboliski ietverts arī dažādajās dziesmās. Kompozīcijas izvēlējāmies gan mēs, radošā grupa, gan arī kopīgi ar ansambļiem. Kad koncepciju jau bijām izstrādājuši, aizsūtījām to ansambļiem – varbūt arī viņiem ir kādas idejas, kas konkrēti atbilst tematiskajām daļām. Ļoti interesantas kompozīcijas, un būs arī dažādi pirmatskaņojumi! Mūsu galvenais un kopīgais mūziķis vokālajiem ansambļiem būs sitaminstrumentālists un komponists Kaspars Kurdeko. Arī viņam šis bija izaicinājums – pirmo reizi strādāt kopā ar vokālajiem ansambļiem. Un arī vokālajiem ansambļiem tas būs izaicinājums, jo būs gan jādzied, gan jāritmizē: katram no mums būs vālītes un dažādi skanošie rīki, dažādas perkusijas, kuras spēlēs paši ansambļu dalībnieki. Skanēs gan Uģa Prauliņa, gan Ērika Ešenvalda un Riharda Dubras kompozīcijas. Mums būs septiņi izcili vokālie ansambļi, kuri tikko piedalījās vokālo ansambļu konkursa finālā un kļuva arī laureāti. Izvēlējāmies, lai koncertā pa kādam vokālajam ansamblim būtu no katra Latvijas novada. 

Paula Jaunslaviete: Tad jau būsiet kupla saime! Ņemot vērā to, ka esat no dažādām Latvijas vietām, kopīgam mēģinājumam droši vien tiks atvēlēts tikai īss mirklis?

Nē, viens kopmēģinājums Jāņa baznīcā mums jau bija februārī! Tā ka esam jau to pamatu ielikuši. 3. jūnijā – vēl viens kopmēģinājums Jāņa baznīcā. Un tad vēl jūlijā samēģināsim. Tā ka mēs katrs gan mājās gatavojam kādas lietas, gan arī Ventspils un Kuldīga jau kādas reizes ir tikušies un kaut ko darījuši kopīgi.

Līksmo hokejs, līksmo ansambļi

28. maijā Vecrīgā ieskanējās ne tikai Latvijas hokeja izlases fanu, bet arī vokālo ansambļu dalībnieku balsis. Mazajā ģildē norisinājās vokālo ansambļu finālskate. Dienā, kad Latvijas Radio 3 dodas apciemot ansambļus, kārta sevi parādīt bija pusprofesionālajiem vīru un jauktajiem ansambļiem. Iepriekšējā dienā – arī senioru un sieviešu ansambļiem.

Venstpils Kultūras centra ansambļa "Mundus" dziedātāji atklāj, kādas bijušas pirmās sajūtas, nokāpjot no skatuves: pēc atbildīgās dziedāšanas ir sauss kakls, sajūtas ir labas, bet pēc ieraksta noklausīšanās, visticamāk, tās vairs nebūšot tik labas.

"Mundus" ierindojas Latvijas labāko ansambļu vidū, un uz skatuves dziedātāji izskatījušies mierīgi un pašpārliecināti. Taču satraukums tik un tā bijis: uztraukums esot vienmēr – no tā nevar izbēgt, taču uz skatuves izskatīties pašpārliecinātiem – tas esot dziedātāju uzdevums. Galvenais, ka kopumā visiem patīk uzstāties – no tā tiek gūta bauda.

Starp skates dalībnieku priekšnesumiem publika tika informēta par hokeja spēles rezultātu, lai gan hokeja līdzjutēju pulks turpat Doma laukumā bija gana jaudīgs, lai to sadzirdētu arī bez komentāriem. Arī nepacietīgi gaidot fināla skates rezultātus, dalībnieki paši rūpīgi sekoja līdzi spēlei, un rezultātu paziņošana bija dubultlīksma. Pēc tam izskanēja arī daži pacilājoši vārdi konkursa dalībniekiem no žūrijas un kultūras ministra Naura Puntuļa, kurš piedalījās rezultātu paziņošanā, un, skaļiem aplausiem skanot, Lielā balva tika pasniegta Ogres kultūras centra vokālajai grupai "Anima Solla".

Guntra Kuzmina-Jukna: Dziesmu svētki jāizdzīvo katram latvietim

Guntra Kuzmina-Jukna pirms desmit gadiem izveidojusi Rēzeknes novada vokālo studiju "Skonai" un rada mūziku latgaliešu valodā. Arī šajā nedēļas nogalē viņi visi viesojās Rīgā, fināla skatē, bet ar pašu Guntru Kuzminu-Juknu runājamies par to, kā viņas dzīves ceļi atveduši līdz darbam, kas kļuvis par daļu no viņas būtības.

Guntra Kuzmina-Jukna: Tas aizsākās pirms desmit gadiem, un šogad svinam jau desmito dzimšanas dienu – tas notiks Latgales vēstniecībā GORS, par ko ir ļoti liels prieks.

Beidzot studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, mani ceļi veda uz Latgali – gribēju braukt uz mājām un paliku tur. Arī studējot ļoti bieži gribējās braukt mājās, un jāteic, ka tā bija arī vieta, kur varu rakstīt mūziku un kur man padevās to darīt. Šeit bija iedvesmas avoti.

Ap mūziku arī savijās ansambļi – ja ir kam rakstīt, tas ir vēl brīnišķīgāk! Tā tapa tautasdziesmu apdares un oriģināldziesmas, un ar to mēs kļuvām unikāli – ka dziedam savas tautasdziesmas latgaliešu valodā.

Darbs ar ansambļiem ir mans iedvesmas avots, lai gan es to pat nesaucu par darbu – man tas tiešām ir sirdsdarbs.

Kā pie tevis atnāk mūzika? Ka vari visu laiku rakstīt un rakstīt un rakstīt.

Tā ir sava veida enerģētika. Vienmēr saku, ka dots devējam atdodas: enerģiju saņemu atpakaļ no ansambļa dalībniekiem. Man arī ļoti patīk, ka pats kolektīvs ir kā viena liela ģimene – mēs visu laiku sazināmies, uzturam kontaktus, kopā darām ļoti daudzas lietas. Tajos pašos pagājušajos Dziesmu svētkos naktī kopā spēlējām futbolu un paši ierakstījām dziesmu: rakstījām mūziku, radoši darbojāmies. Vispār dzīvojam kā viena liela ģimene, un man liekas, ka tas arī ir tas, kas uztur – ir konkursi un pasākumi, kuriem jārada jauna mūzika, arvien gribas kaut ko jaunu. Ja tā vien liekas, ka viss jau ir izdziedāts, tad nē – vienmēr atrodas vēl kaut kas jauns.

Jūsu vokālajai studijai šogad ir desmit gadi. Kas ir tas, kas mudina turpināt darboties ar bērniem un jauniešiem, visu laiku kopā būt tādā enerģijas virpulī?

Neviens manas studijas bērns nav teicis, ka viņam nepatīk dziedāt latgaliski, vai arī uzdevis jautājumu, kāpēc mēs dziedam latgaliski. Visi prasa – kad būs jauna dziesma latgaliski? Jā, tur ir sava vide, un svarīgi ir arī vecāki, kuri nāk un saka: iemāciet manam bērnam dziedāt latgaliski! Tās saknes iet no paaudzes uz paaudzi. Studijā esam ļoti ģimeniski: mazākās grupiņas mācās no lielajiem, un lielie radoši darbojas kopā ar mazajiem. Tas ir tāds ļoti foršs gars, kas mūs uztur.

Kad aizsākās tavs personīgais Dziesmu svētku stāsts?

Gadu nenosaukšu, bet biju kopā ar jaukto kori "Sonitum". Tas man bija spilgts notikums!

Ja vienmēr esi svētkus skatījies televīzijā, bet tad izbaudi tos dzīvē… Tas man bija liels, liels notikums! Dzirdēju gan no malas, gan izbaudīju pati, ar asarām acīs dziedot dziesmas uz skatuves. Manuprāt, tas ir notikums, kas jāizdzīvo katram latvietim, lai zini, kas ir Dziesmu svētki.

Un vai ir kāds īpašs notikums, mirklis, sajūta vai varbūt kāds kuriozs stāsts, kas nāk prātā, atceroties Dziesmu svētkus? 

Katri svētki ir svētki, un principā pat negribas izcelt nevienus konkrētus. Šie Dziesmu svētki atkal ir un būs īpaši ar kaut ko citu. Pagājušie Dziesmu svētki bija īpaši ar to, ka saņēmām pirmo vietu jaukto vokālo ansambļu grupā, un tas tik ļoti pacilāja garu, ka tas viss notika tieši Dziesmu svētku laikā. Tagad mēs drusciņ esam atsevišķi, bet tas neko nemaina. Tāpat esam Dziesmu svētku virpulī. Tās jaunās dziesmas, kas top – tās arī paliks mantojumā. 

Ar kādu sajūtu gaidāt šos svētkus?

Ļoti gaidām, kad varēsim dzīvot kopā – nu, tā, ka visu darām kopā. Padzīvojamies. Tā ir sava veida nometne. Šogad gatavosimies uzvedumam. Mēs gaidām šo laiku kopā.