Sidraba birzs

Vārds pūtējiem! "Absolventu orķestris", lielkoncerts "Laiks iet pāri" un Vitalis Kikusts

Sidraba birzs

Top Tautas lietišķās mākslas izstāde "Mēs" un tautastērpu skate "Mēnesnīcā"

Koncertu "Trejdeviņi spēlmanīši" un "Laika upe" tapšana un Gundas Liepiņas svētku stāsts

Piedzīvojums vienā laidā. Par ko Dziesmu svētkos stāstīs tautas mūzikas un kokļu koncerti

Dziesmu un deju svētku tautas mūzikas koncertā "Trejdeviņi spēlmanīši", kas 6. jūlijā risināsies "Hanzas peronā", goda vietā celti tautas mūzikas instrumenti un grupas "Iļģi" opuss "Mēs deviņi bāleliņi". Koncerta mērķis – parādīt tos latviešu tautas mūzikas instrumentus, kas bieži vien ieplūst ansambļos – dūdas, kokles, taures, vijoli. Šis koncerts tos beidzot parādīs tuvplānā. Koncerta idejas autore Lauma Bērza atzīmē – ieklausoties to atšķirīgajos tembros, lūkosim atbildēt uz jautājumu, ko šie instrumenti stāsta par mums pašiem, latviešiem. 

Tajā pašā 6. jūlijā līdzās Tautas mūzikas koncertam dažādos koncertos sevi pieteiks ne tikai kori, dejotāji un pūtēji, bet arī koklētāju ansambļi, vienojoties lielkoncertā "Laika upe", kas notiks Starptautiskajā Ķīpsalas izstāžu centrā. Šogad svētkos piedalīsies 68 koklētāju ansambļi ar vairāk nekā 500 koklētājiem. Par koncerta ieceri sarunā stāsta tā mākslinieciskā vadītāja Kristīne Dmitrijeva (Ojala).

Par to, kas jauniešus šodien mudina pievērsties koklei, stāsta Babītes Kultūrizglītības centra koklētāju ansambļa "Balti" jaunieši, bet ar Dziesmu svētkiem savītu dzīves stāstu dalās koklētāju ansambļa "Teiksma" dalībniece Gunda Liepiņa.

Piedzīvojums vienā laidā

Tautas mūzikas koncertā "Trejdeviņi spēlmanīši" kā vadmotīvs tiks apspēlēts grupas "Iļģi" opuss "Mēs deviņi bāleliņi". Tā ir visgarākā zināmā latviešu tautasdziesma, kurā 65 pantu garumā tiek izspēlēts stāsts par māsiņu un viņas deviņiem brāļiem. Koncertā piedalīsies grupa "Iļģi", Irīna Mihailovska (balss), Uģis Prauliņš (balss, taustiņinstrumenti), Latvijas Universitātes deju folkloras kopa "Dandari", Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra "Ritums" folkloras un seno cīņu kopa "Vilkači", Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra "Ritums" Rīgas danču klubs, solisti būs DJ Monsta (Uldis Cīrulis), Laima Jansone (kokles), Audars Kārlis Klints (dūdas, taure, rags), Eduards Klints (dūdas), Liene Brence (vijole), Lauma Matule (stabule) un Zane Dukaļska (rāmja bungas).

Koncerta idejas autore un mākslinieciskā vadītāja ir Latvijas Nacionālā kultūras centra folkloras un tautas mūzikas eksperte Lauma Bērza.

Lauma Bērza "Tautumeitu" rindās
Lauma Bērza "Tautumeitu" rindās

Paula Jaunslaviete: Viens no koncerta galvenajiem varoņiem ir grupa "Iļģi". Cik noprotu, koncertā izskanēs arī garākā latviešu tautasdziesma ar 65 pantiem.

Lauma Bērza: Koncertu iecerējām veidot ar mērķi parādīt latviešu tautas mūzikas instrumentus, kas bieži vien ieplūst ansambļos – dūdas, kokles, taures, vijoli. Šoreiz tos gribam parādīt tuvplānā, ieklausīties un ieskatīties to tembros, lai ieraudzītu, cik tie ir interesanti, cik raksturīgi, un varbūt arī pašķetināt to, ko šie instrumenti stāsta par mums kā par latviešiem, ja reiz tie ir mūsu tradicionālie instrumenti. Lai tas viss būtu arī skatuviski interesants, labi uztverams un tiktu iesaistīti arī dažādi folkloras elementi, nolēmām, ka būtu jāatrod piemērots stāsts.

Un tāds atradās "Iļģiem"!

Jā, "Iļģiem" ir tāds opuss kā "Mēs deviņi bāleliņi", kurā ir 65 pantiņi. Pēc žanra tā ir garā dziesma: tas nozīmē, ka katra četrrinde nevis sākas it kā no sākuma, bet pantiņi veido veselu stāstu, kas rit uz priekšu un attīstās. 

"Iļģi" ir izdarījuši ļoti interesantu darbu: pirms pāris gadiem izdodot albumu "Mēs deviņi bāleliņi", viņi šo stāstu sadalījuši epizodēs, un katra no tām ir vesela dziesma!

Piemēram, ir kāds notikums, par ko stāsta četrrindes, un tam veltīta vesela dziesma. Tad ejam tālāk, un tā atkal jau ir patstāvīga dziesma! Līdz ar to, ka šis stāsts ir par laikiem, kad dūdas un kokles bija mūsu ikdienas mūzika, kaut kā šie divi elementi ļoti labi savijās kopā. Stāstā tiek nozagta malējiņa māsiņa. Brāļi dzenas viņai pakaļ, ceļā satiekot trejdeviņus bundziniekus, trejdeviņus koklētājus, trejdeviņus spēlmanīšus, un tad jau, nokļūstot galā, notiek interesantas lietas. Bet

pa ceļam mums ir iespēja ieklausīties dažādajos tradicionālās mūzikas instrumentos, laikmetīgi sakot – "iezūmot" tuvplānā to ļoti īpašos tembrus, īpašās skaņkārtas, kas bieži vien, interpretējot tradicionālo mūziku mūsdienās, tiek atmestas. 

Tie ir speciālie elementi, kurus var noķert tikai tad, kad tu spēlē viens pats. Tāpēc ļoti svarīgs elements šajā koncertā būs tautas mūzikas solo instrumentu spēle, kur spēlētājs darbosies kā ceremonijmeistars. Turklāt tautas mūzikas instrumenti izskanēs ne tikai vieni paši, bet arī kombinācijā ar dīdžeja Monstas skaņas apstrādi, kas ļaus vēl tuvāk ieklausīties skaņas tembra mikrokosmosā. Jo skaņa jau nav tikai viens tonis – katra skaņa sastāv no ļoti daudziem virstoņiem, vienkārši agrāk cilvēki mācēja izmantot iespējas, kuras sniedz daba: klausījās dabas akustikā un veidoja mūziku kopā ar vidi.

Kas vēl veido koncerta radošo komandu?

Koncerta veidošanā iesaistīta režisore un scenogrāfe Pamela Butāne, arī horeogrāfe Agate Bankava, gaismu māksliniece Jūlija Bondarenko, videomākslinieks Klāvs Priedītis, animācijas mākslinieks Toms Burāns, un kopā mēs gribam uzburt tādu īstu pārdzīvojumu – bez aplausiem, vienā laidā, gribam, lai ir iespēja ieklausīties, lai ir iespēja gan izsekot līdzi stāstam, gan iespēja ieklausīties un paskatīties uz mūsu tautas instrumentiem nevis kā uz novecojušu lielumu, bet mūzikas instrumentiem, uz kuriem var spēlēt ļoti, ļoti, ļoti mūsdienīgu mūziku, kas tomēr raksturīga tikai mums.

Tautas dziesma kā laika upe

Svētku nedēļā pasākumu piedāvājums būs ļoti ražens un bagātīgs, piemēram, 6. jūlijā līdzās tautas mūzikas koncertam sevi dažādos koncertos pieteiks ne tikai kori, dejotāji un pūtēji, bet arī koklētāju ansambļi, vienojoties lielkoncertā "Laika upe", kas notiks starptautiskajā izstāžu centrā "Ķīpsala". Šogad svētkos piedalīsies 68 koklētāju ansambļi ar vairāk nekā 500 koklētājiem. Par koncerta ieceri sarunā stāsta tā mākslinieciskā vadītāja Kristīne Dmitrijeva.

Kristīne Dmitrijeva: Kokles Dziesmu svētkos piedalās jau kopš 1970. gada, un nu jau vairākus gadus mums ir arī pašiem savs lielkoncerts.

Izejot cauri Dziesmu svētku koncepcijai, mani uzrunāja teikums, ka šie Dziesmu svētki šogad ir stāsts par mums.

Sasaistot to ar faktu, ka Dziesmu svētkiem šogad ir 150. jubileja, man radās doma šo stāstu par mums, koklētājiem, izstāstīt formātā, kas minēts arī Dziesmu svētku koncepcijā – tagadne, turpinājumus un tradīcija. Vēlamies koncertā parādīt sevi no visām pusēm – ko mēs protam, kā augusi gan mūsu tehniskā, gan mākslinieciskā varēšana.

Sasaistot to ar 150. jubileju, man likās, ka šī "laika upe" varētu būt tieši tautasdziesma, kas sasaista mūs ar senčiem, kas nāk cauri visai kokļu mūzikai. Koncertā skanēs arī tādi darbi, par kuriem pat nevarētu iedomāties, ka to pamatā ir kāds tautasdziesmas fragmentiņš. Bet man jau liekas, ka tautasdziesma jebkuram latviešu komponistam ir kā viens no pamatiem, kas viņu veido par latviešu komponistu. Negribējās arī uzsvērt, ka mēs, koklētāji, spēlējam tikai tautasdziesmas: gribēju, lai tā laika upe ir tā tautasdziesmas stīdziņa, kas ved mūs no senčiem uz turpinājumu, un paskatīties, kāda mums būs kokles nākotne. Parasti uz lieliem svētkiem pasūtām jaundarbus, un arī šoreiz būs divi brīnišķīgi jaundarbi: Aigara Raumaņa opuss "Gaismu aust" ar elektroniku, kas ir kā tiltiņš uz nākotni. Otrs darbs būs Valta Pūces "Jauns rīts", kurā esam sakopojuši visu mūsu filozofiju – ka rīts ir sākums kaut kam jaunam.

Mūsu saruna notiek Jūrmalas mūzikas skolā, un zīmīgi, ka tieši kokļu spēles klasē. Kāpēc, jūsuprāt, jauniešos vēl aizvien ir dzīva vēlme apgūt kokles spēli?

Domāju, ka to veicina tieši šādi pasākumi – Dziesmu svētki, dažādi festivāli, iespēja būt ansamblī, būt ar kādu kopā un uzstāties. Pat ja tu varbūt neesi tik brīnišķīgi apguvis kādu konkrētu lietu, ansamblī tev vienmēr atradīsies vieta, kurā sevi izpaust. Manuprāt, tieši tas arī piesaista bērnus un jauniešus. Arī puiši mums ir šur un tur, un viņiem ir cits piegājiens spēlēšanai – vispār cita skaņa!

Kas jums personīgi ir Dziesmu svētki?

Kad ej pa Rīgu un tā izskatās pilnīgi savādāka nekā ikdienā, jo valda milzīga radošā enerģija. Tas, ka mēs varam kopā vienoties – vienalga, dziesmā, dejā, kokļu ansamblī vai pūtēju orķestrī – tas rada milzīgu pozitīvo un radošo enerģiju. Apziņu, ka mums ir spēks un varēšana! Tas arī ir tas, kas mani ļoti aizrauj tajā visā – tad es jūtos kā daļa no kaut kā liela.

Ko jūs novēlētu visiem svētku dalībniekiem, klausītājiem un arī vienkārši Rīgas iedzīvotājiem?

Būt priecīgiem, būt atvērtiem šai enerģijai, būt laimīgiem un priecāties par to, ko dari; redzēt galveno ideju, kāpēc tas viss notiek. Protams, varbūt ir kādas neērtas lietas, kas jādara vai ir grūti, bet tieši tas jau, manuprāt, arī palīdz radīt vienojošo sajūtu, lai apkārt valdītu pozitīva aura.

Koklē ne tikai meitenes

Babītes Kultūrizglītības centra koklētāju ansamblī "Balti" Valdas Bagātas vadībā kokli spēlē jaunieši, kas vēl pavisam nesen bijuši mūzikas skolas audzēkņi. Taču viņu vidū ir arī tādi, kas kokles spēli vai nu turpina vēl apgūt skolas solā, vai arī viņu vēlme apgūt kokles spēli nākusi citu iemeslu vadīta. Kā īsti notiek mēģinājumu process un ko jaunieši sagaida no Dziesmu svētkiem?

Kristīne mūzikas skolā mācās desmito gadu un arī kokli spēlē desmito gadu. Bet Marta Luīze skolu absolvējusi pirms diviem gadiem, taču kokli kopumā spēlē jau astoņus gadus. Tikām Dzintars mūzikas skolā mācījies septiņus gadus, bet kokli spēlē jau trīspadsmito gadu.

Babītes kultūrizglības centra koklētāju ansamblis "Balti"
Babītes kultūrizglības centra koklētāju ansamblis "Balti"

Jaunieši stāsta, ka ansamblis pēc skolas beigām kļuvis par vienu no hobijiem. Ar citām nodarbēm to var apvienot, kaut reizēm tas ir grūti. 

"Kad vēl mācījos mūzikas skolā, paralēli spēlēju basketbolu un florbolu, biju ļoti aizņemts cilvēks," stāsta Dzintars. "Tagad, kad mūzikas skola beigusies, ir tikai ansamblis – laika ir daudz vairāk. Taču šobrīd esmu arī deju kolektīvā, tāpēc reizēm jāupurē viens vai otrs. Bet bieži kokle izrādās prioritāte." 

Vaicāti, vai kokli var iemācīties spēlēt ar aizvērtām acīm, neskatoties uz daudzajām stīgām, jaunie koklētāji atbild apstiprinoši. Tas esot iespējams. "Tāpat kā vijolei – iemācies attālumus. Vijolnieki taču arī neskatās uz pirkstiem un stīgām, viss paliek muskuļu atmiņā," – tā Dzintars.

Babītes kultūrizglības centra koklētāju ansamblis "Balti"
Babītes kultūrizglības centra koklētāju ansamblis "Balti"

Ansamblī "Balti" valda ne tikai radošums, bet arī lieliska disciplīna. Esot mēģinājumi, kuros notiek arī parunāšanās, bet disciplīna ir svarīga, ja gribi kaut ko izdarīt. 

Uz jautājumu, kas ir tas, kas Dziesmu un deju svētkos obligāti jāizdara un ko nekādā gadījumā nedrīkst palaist garām, koklētāji visupirms min gājienu – tas esot pats galvenais, kas atklāj Dziesmu svētkus.

Visbeidzot, kas visus trīs jaunos koklētājus pamudinājis sākt spēlēt kokli un kas mudina turpināt to darīt arī pēc mūzikas skolas absolvēšanas? "Es kokli izvēlējos pati," uzsver Marta Luīze. "Manuprāt, kokle ir unikāls instruments, kas raksturīgs tikai mums, latviešiem, tāpēc arī izvēlējos spēlēt tieši to. Sākumā spēlēju klavieres. Bet redzēju, ka Kristīne, ar kuru esam draudzenes, spēlē kokli: viņa bija jau otrajā klasē, un izdomāju, ka arī es spēlēšu kokli!"

Kristīne piebilst: "Tautas mūzika ir kaut kas patiešām unikāls – to spēlējot, vari atšķirties no visiem. Tagad arī koklētāju skaits īpaši audzis."

"Man tas kaut kā notiek paaudzēs," par kokles spēli stāsta Dzintars. "Mani neviens nespieda, bet… mans vectēvs ir etnokokļu meistars, tētis etnogrāfisko kokli spēlējis vairāk nekā divdesmit gadu. Tagad esmu pabeidzis mūzikas skolu un turpinu spēlēt kokli tālāk.

It kā tas ir dīvaini – ja puisis spēlē koncertkokli. Paskatieties – Dziesmu svētkos no trīssimt koklētājiem tikai kādi pieci ir puiši. Desmit – tas jau būs daudz. " 

Koklētāja Gunda Liepiņa: Darīt un piedalīties – tā ir mana dzīve

Pēc uzlādējošā mēģinājuma kopā ar koklētāju ansambli "Balti" dodamies apciemot vienu no vecākajiem koklētāju ansambļiem Latvijā – ansambli "Teiksma", kuras dalībniecei Gundai Liepiņai ir savs Dziesmu svētku stāsts.

Koklētāju ansambļa "Teiksma" dalībnieces. Vidū – Gunda Liepiņa
Koklētāju ansambļa "Teiksma" dalībnieces. Vidū – Gunda Liepiņa

Gunda Liepiņa: Kokli spēlēju no septiņu gadu vecuma, no pirmās klases. "Teiksmā" spēlēju jau gadus trīsdesmit vai pat mazliet vairāk – cienījams skaits! Radošais laiks ir ļoti ilgs, un principā sanāk, ka visu savu apzināto dzīvi esmu spēlējusi kokli.

Paula Jaunslaviete: Kāpēc tieši kokle, nevis koris, dejošana vai segu aušana? 

To es nevarēšu pateikt, tur vainīga mana mamma… (smejas)

Mācījos 6. vidusskolā ar mūzikas novirzienu, un pirmajā klasē, kad bija jāizvēlas mūzikas instruments, ļoti gribēju spēlēt klavieres.

Taču mamma mani bija pierakstījusi uz kokli, un biju uz viņu ļoti apvainojusies!

Taču vēlāk izrādījās, ka tas bijis pareizais lēmums, jo klavierēs mani izbrāķēja mazās plaukstiņas dēļ – tā nu sanāca, ka mamma bija izvēlējusies man pareizo instrumentu.

Tā arī pati ar laiku sapratu, ka klavieres tomēr nav mans mīļākais instruments. Paliku pie savas kokles, arī meitas izmācījās kokli – arī viņas neprotestēja pret manu izvēli. Ģimenē esam īsti kokļu fani. 

Koklētāju ansambļa "Teiksma" dalībnieces. Vidū – Gunda Liepiņa
Koklētāju ansambļa "Teiksma" dalībnieces. Vidū – Gunda Liepiņa

Kad un kā sākās jūsu Dziesmu svētku stāsts? Kas bija jūsu pirmie Dziesmu svētki un kādas ir pirmās atmiņas?

Paši pirmie, ko atceros, bija vēl skolas laikā. Toreiz dziedāju 5.–8. klašu korī un piedalījos Skolu jaunatnes dziesmu svētkos. Ar kokli svētkos sāku piedalīties tad, kad iestājos mūzikas vidusskolā, pēc tam – Mūzikas akadēmijā: visos pieaugušo Dziesmu svētkos esmu piedalījusies tikai ar kokli, ar kori vairāk nē. Dziesmu svētkos esmu piedalījusies jau kopš padsmit gadu vecuma. Dziesmu svētki jau paši par sevi ir īpašs un spilgts notikums. Mani netraucē cilvēku burzma! Man patīk, ja ir daudz cilvēku ielās un koncertos, arī drūzmēšanās mani absolūti netraucē, tāpēc man patīk šie pasākumi. Vislabāk man patikuši nakts koncerti, kas notikuši baznīcā – tie bijuši ļoti, ļoti apmeklēti, sirsnīgi un skaisti koncerti. Visi mani draugi, kuri bija šajos koncertos, bijuši tik ļoti priecīgi! Arī man pašai tie bijuši visskaistākie mirkļi. 

Koklētāju ansamblis "Teiksma"
Koklētāju ansamblis "Teiksma"

Un kas ir tas, kas jūs mudina ne tikai turpināt spēlēt kokli, bet regulāri iesaistīties arī Dziesmu svētku kustībā?

Tas man liek justies jaunai! (smejas) Darīt un piedalīties. Tā ir mana dzīve.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti