XXVII Vispārējie latviešu dziesmu un XVII deju svētki ir ļoti gaidīts notikums. Nedēļu ilgo svētku laikā Rīgā pulcēsies tūkstošiem dziedātāju un dejotāju, un pasākumus dosies baudīt tūkstošiem apmeklētāju. Protams, šis ir nozīmīgs un gaidīts notikums arī tradicionālo gadatirgu dalībniekiem. Tomēr vairums amatnieku un mazo uzņēmēju, uzzinot, cik būs jāmaksā par tirdzniecības vietas nomu Vērmanes dārzā, Esplanādē, "Daugavas" stadionā vai Mežaparka Lielajā estrādē, burtiski saķēra galvu. Svētku organizatori – Latvijas Nacionālais kultūras centrs – sveču lējējiem, māla podu un citu daiļamata izstrādājumu mājražotājiem pieprasa tūkstošus.

"Es uzskatu, ka šī gada Dziesmu un deju svētku tirdziņš ir pārāk dārgs mājražotājiem," atzina Dace, kura izlēmusi amatnieku gadatirgū nepiedalīties.

"2018. gada Dziesmu un deju svētki Vērmanes dārzā astoņas dienas maksāja 484 eiro, tad šogad –1936 eiro. Mājražotājiem principā tā ir nepaceļama summa. Par četrām dienām Mežaparkā ir jāmaksā 1557 eiro 88 centi."

Arī pie Rīgas domes deputāta Valtera Berga vērsies viens no mājražotājiem, kuram par četrām tirdzniecības dienām, no kurām divas ir mēģinājumu dienas un divas ir koncerta dienas, ir izsniegts rēķins – vairāk nekā 1500 eiro. 

"Tas mājražotājiem nav absolūti adekvāti, lai kaut ko tādu vispār atpelnītu. Kur nu vēl runāt, ka viņš kaut ko spētu nopelnīt," atzina deputāts. Bergs skaidroja, ka Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvis solījis pārskatīt cenas pilnīgi visiem tirdziņa dalībniekiem. Rezultātā maksa par 25 procentiem tika samazināta amatniekiem, bet, tā kā viņiem papildus šīm atlaidēm tika pierēķināta maksa par elektrību, tad atlaide nebija būtiska.

Tirdziņa norises vietas plānotas četras – Vērmanes dārzā tirgoties varēs astoņas dienas, Esplanādē dizaina tirgus plānots septiņas dienas, "Daugavas" stadionā amata meistari savu radošumu demonstrēs trīs dienas, savukārt Mežaparka Lielajā estrādē – četras dienas.

Tirdzniecības vietu nomas cenas atšķiras arī pēc platības. Rotkaļiem, audējiem, keramiķiem, cukurgailīšu izgatavotājiem un sveču lējējiem, kā arī citiem radošiem cilvēkiem tāmē tiek prasīts samaksāt arī, piemēram, par sanitāro mezglu. Tiem, kuri vēlēsies tirgoties Esplanādē, par to būs jāmaksā 59 eiro un 81 cents. Tā kā plānotas 80 tirdzniecības vietas, nav grūti aprēķināt, ka par labierīcībām amatnieki no savas kabatas samaksās 4784,80 eiro. Taču vēl jāsamaksā par policijas, ātrās palīdzības un apsardzes klātesamību, kā arī – amatnieku tirgus ekspertu komisiju. Un arī tas vēl nav viss.

"Es kā mazais uzņēmējs zinu, cik man maksā reklāmas izdevumi. 400 eiro es iztērēju varbūt pusgada laikā; savai reklāmai, ko es lieku "Facebook" vai vēl kaut kur," sacīja sveču darinātāja Terēza Luksa-Sigate. "Nevar būt tā, ka jūs prasāt no katra amatnieka 400 eiro par septiņām dienām. Tas ir ārprātīgi liels cipars, tiešām liels cipars."

Viena Terēzas darinātā svece maksā ap 12 eiro. Tātad, lai nosegtu dalības izmaksas, samaksātu vēl nodokļus un gūtu kaut nelielu peļņu, viņai dienā jāpārdod vismaz 30 sveces.

"Sanāk tā, ka tu jau īsti to nevari atpelnīt," uzsvēra amatniece.

Salīdzinājumam viņa minēja, ka Ziemassvētku periodā nomas maksa par vietu dārgākajā tirdzniecības centrā ir bijusi 1200 eiro mēnesī. "Tās ir 30 dienas. Par telpām, kur tev ir silts, tev nav papildus elektrības izmaksas, tev viss par tiem 1200 eiro ir iekļauts," sacīja Terēza.  

"Būs šeit kaut kādi tirgotāji, būs arī kaut kādi ēdinātāji, bet viņu noteikti būs mazāk, attiecīgi viņi varēs noteikt šo maksimāli augstāko cenu," teica Bergs, prognozējot, ka apmeklētāji būs neapmierināti par "astronomiskajām cenām".  

Savukārt Latvijas Nacionālajā kultūras centrā skaidroja, ka tāmi maksas pakalpojumam par tirdzniecības vietu nomu pārskatījuši vairākas reizes.

"Valsts dotācija šim Dziesmu svētku pasākumam nav tik liela, lai nosegtu pilnīgi visas ar svētkiem saistītās izmaksas. Tāpēc mums ļoti nozīmīga svētku budžeta pozīcija ir pašu ieņēmumi par biļetēm un arī pārējie pašu ieņēmumi, lai viss kopā nosegtu visus izdevumus. Protams, ka mazumtirgotājiem vai amatniekiem nav jānosedz visas svētku izmaksas, bet konkrētās norises vietas – Vērmanes dārza un Esplanādes saistītās izmaksas," norādīja XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII deju svētku komunikācijas vadītāja Inga Vasiļjeva.  

"Beigās sanāk tā, ka mēs tiešām nofinansējam visu šo pasākumu Vērmanes dārzā un Esplanādē. Tas, kas jau iet zem valsts finansējuma, tur, kur jau valsts ir piešķīrusi naudu šai kultūras programmai. Tad sanāk, ka mākslinieks ir tas, kas nofinansē visu to pasākumu, kas ir Vērmanes dārzā un Esplanādē," pauda Terēza.

Potenciālie tirdziņu dalībnieki noskaitušies arī par to, ka augstā nomas maksa ir jāsamaksā vēl pirms svētku norises – līdz 7. jūnijam.

Turklāt tirdzniecības vietas nomas līgumā norādīts, ka nauda jāiemaksā Valsts kasē, tomēr rēķinos nez kāpēc uzrādās SIA "ABC Idea", un šim uzņēmumam ar Valsts kasi nav nekāda sakara.

"Latvijas Nacionālais kultūras centrs ir noslēdzis līgumu ar šo konkrēto SIA par ļoti konkrētiem uzdevumiem, jo viņi nodrošina mums reģistrācijas sistēmu, tieši lai pieteiktos tirdziņam," skaidroja Vasiļjeva. "Saskaņā ar noslēgto līgumu pēc tam šie samaksātie līdzekļi nonāk Latvijas Nacionālajā kultūras centrā, respektīvi, šajā svētku budžetā."

Nacionālajā kultūras centrā uzsvēra – tirdziņu dalībnieki maksās nevis ļoti augstu, bet proporcionāli mazu summu, kas nepieciešama, lai svētki noritētu augstākajā līmenī. Kopumā tiek paredzēts, ka mājražotāji, amatnieki un mazie uzņēmēji, nomājot tirdzniecības vietas, svētku budžetu papildinās par 300 382 eiro.