No draugiem līdz deju kolektīvam – tā par Ukrainas latviešu deju kolektīva "Kastaņi" izveidi izteicās tā vadītāja Ilze Baranovska. "Tā kā es esmu bijusi pati dejotāja, tad, protams, mani draugi teica: Ilze, nu, jādejo – visur, kur ir latvieši, tur vienmēr ir dejošana. Un tā mēs – draugi, vienkārši latvieši, kas esam Kijivā, – sanācām kopā."
"Kastaņi" oficiāli dibināti 2016. gadā, kad pirmo reizi uzstājās kādā Līgo pasākumā Kijivā, un pēc tam mērķis ir bijis viens – dalība Dziesmu un deju svētkos. Tas sasniegts jau 2018. gadā, piedaloties XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos.
Taču, kā saka kolektīvā, varonis nav tas, kas Dziesmu svētkos piedalās, bet gan tas, kas grib tajos piedalīties vēlreiz. "Es domāju, ka visiem kopā mums bija ļoti īpašs ceļš līdz šiem Dziesmu un deju svētkiem. Kā kolektīvam tas bija milzīgs pārbaudījums," atzina Ilze Baranovska.
Šobrīd kolektīvs sastāv no astoņiem deju pāriem.
Sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, Ilze nav spējusi kolektīvu atstāt novārtā. Bijis svarīgi "salikt" to no jauna atkal kopā, tā parādot, ka gan Ukraina, gan latvieši Ukrainā ir spēcīgi un spēj iziet cauri visām grūtībām.
"Man personīgi bija daudz zvanu, man prasīja: kas notiek ar "Kastaņiem"? "Kā "Kastaņiem" klājas? Un tad es sapratu, ka man ir jāsāk skatīties, kur ir mūsu kastanīši, un daļa jau devās uz Latviju, daļa jau bija izbraukusi uz Vāciju, uz Šveici. Un tā mēs bijām paskrējuši katrs uz savu valsti," stāstīja kolektīva vadītāja.
Kolektīva kodols gan esot nostiprinājies Latvijā. Gatavojoties Dziesmu un deju svētkiem, mēģinājumi vadīti ne tikai attālināti, bet arī divās valstīs – četriem pāriem tie bijuši Latvijā, bet vēl četriem, kas atradās citās Eiropas valstīs, Briselē.
"Uz skati sanāca tā, ka mēs visi jau bijām laikus, gandrīz pusgadu iepriekš vienojušies par datumu, kad mēs visi salidojam, sabraucam ar mašīnām, noliekam visas lietas malā – mums ir skate."
Arī šajā Dziesmu un deju svētku nedēļā katrs "Kastaņa" dalībnieks ir nolicis malā visus darbus, lai ierastos Latvijā un būtu kopā ar savu kolektīvu.
"Es esmu nolicis telefonu pie malas, pilnībā koncentrējos uz brīdi, kad visi esam kopā, kad visi pāri ir savās vietās. 100% koncentrācija, jo gribas tiešām skaisti nodejot, lai pašam būtu prieks un citu acīs redzētu to dzirkstelīti, kuru mēs varētu sniegt caur deju," pastāstīja viens no kolektīva "Kastaņi" dalībniekiem Aleksis Babuškins.
Alekša deju partnere un sieva Olena viņam piekrīt, uzsverot, ka svētku nedēļa ir arī iespēja būt kopā ar ģimeni: "Gandrīz katram pārim ir divi, trīs bērni, arī mums ar Aleksi ir trīs bērni. Arī tas ir moments, kad var pabūt kopā, sajust svētkus. Un arī parādīt bērniem piemēru, kā dabūt to latviskumu, lai viņi redz to piemēru no vecākiem."
Dalība Dziesmu svētkos kolektīvam nozīmē arī iespēju runāt visas Ukrainas vārdā. "Katri Dziesmu svētki ir īpaši, bet šogad tiešām tā ir tāda situācija, ka ir jāatgādina visos veidos, cik trakas lietas notiek Ukrainā. No vienas puses, deja varbūt ir kā priecīgi svētki, bet
mēs caur deju tomēr arī nododam, ka ukraiņi nepadodas, nenolaiž galvas, cīnās par savu dzimteni,
jo agri vai vēlu gaišais vinnēs tumšo," pauda Aleksis.
"Man ir bijis tas gods, bet man ir bijis nedaudz arī psiholoģiskais spiediens," tā par emocijām un svētku sajūtas saglabāšanu kolektīvā izteicās "Kastaņu" vadītāja Ilze. "Jāsaprot, ka cilvēki no Ukrainas neatbrauca dzīvespriecīgi. Lai tu iedegtu to prieku un mēģinātu caur deju to prieka vēsti dot cilvēkiem, kas nāk ar psiholoģisko traumu no Ukrainas, tas nav viegli. Nav vienkārši teikt: o, nu mēs esam sanākuši un atbraukuši visi ļoti laimīgi, nu tagad nostāsimies un dejosim polciņu. Nē,
vispirms ir tas emocionālais mirklis, kad mums ir jātiek vaļā no savas emocionālās bagāžas, un tad, tad ir svētki!"
Pēc Dziesmusvētkiem "Kastaņi" gan plāno ieturēt nelielu pauzi, lai sakārtotu savas domas, ģimenes lietas, un tad jau atkal atgriezīsies atpakaļ pie dejošanas.
"Bet mēs vienā vai otrā formā pastāvēsim, jo "Kastaņi" ir draugi. Un kas ir mūsu sauklis? Kastaņos spēks!" sacīja Ilze.
